/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Iebrūkot nelicencētām zelta raktuvēm, Indonēzijas Ziemeļsulavesi provincē aprakti vairāki desmiti cilvēku, paziņojušas amatpersonas. Raktuves iebruka otrdienas vakarā. Domājams, ka zem zemes iesprostoti aptuveni 60 cilvēki.
Bīstamais bizness: nelegālās Indonēzijas zelta raktuvēs pēc nogruvuma iesprostoti 60 cilvēki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Avārijas dienesta darbinieki kailām rokām un ar lauksaimniecības instrumentiem cenšas atrakt zemi, lai izglābtu iesprostotos cilvēkus, kuru saucieni pēc palīdzības joprojām dzirdami.
GALERIJA: Indonēzijas zelta raktuvēs pēc nogruvuma iesprostoti 60 cilvēki
Kāda vietējā amatpersona atklāja, ka pagaidām apstiprināts viens nāves gadījums un izglābti 14 cilvēki, kuri guvuši dažāda smaguma traumas.
Glābšanā iesaistīta policija, meklēšanas un glābšanas aģentūras darbinieki, armija un Indonēzijas Sarkanais Krusts, taču nelegālo raktuvju nomaļā atrašanās vieta apgrūtina glābšanas operāciju.
Raktuvēm un tuvējam ciematam iespējams piekļūt, tikai ejot kājām, līdz ar to smagā tehnika un ātrās palīdzības mašīnas glābšanas darbos nevar tikt izmantotas.
Nelegālas raktuves Indonēzijā nav nekāds retums. Parasti strādnieku algas šādās vietās ir pieticīgas un darba apstākļi bīstami, ar lielu risku tikt ievainotiem vai pat zaudēt dzīvību.
Strādnieki bieži ierokas kalna nogāzēs bez pienācīgām atbalsta struktūrām, un nereti tuneļos tiek iesūtīti bērni, lai turpinātu rakšanu un iznestu iegūtos iežus.
Indonēzijā iegūtais zelts veido 3% no kopējās zelta produkcijas pasaulē. Lielākā daļa tiek iegūta Grasbergas raktuvēs Indonēzijas Papua provincē. Tās tiek uzskatītas par lielākajām zelta un vara raktuvēm pasaulē.
Taču daudzviet Āzijā un Āfrikā arvien biežāk sastopamas nelielas, bieži vien nelegālas raktuves. Starpvaldību forums par kalnrūpniecību, minerāliem, metāliem un ilgtspējīgu attīstību savā pētījumā secinājis, ka šādās raktuvēs nodarbināto cilvēku skaits pieaudzis no 30 miljoniem 2014.gadā līdz vairāk nekā 40 miljoniem pašreiz. Salīdzinoši 1993.gadā šādās raktuvēs tika nodarbināti seši miljoni cilvēku.
Plūdi, zemes nogruvumi un tuneļu iegrūšana ir tikai daži no riskiem, ar kuriem saskaras tur strādājošie. Zelta rūdas apstrādē tiek izmantots toksiskais dzīvsudrabs un cianīds, taču pasākumi strādnieku veselības aizsardzībai nelegālajās raktuvēs ir minimāli vai nereti tādu vispār nav.