5 iemesli, kāpēc ne visiem Latvijas uzņēmumiem izdodas iekarot ārvalstu tirgus

Latvijas eksporta apjoms 2017.gadā joprojām bija mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas. Lietuva eksportēja preces 26,4 miljardu eiro apmērā, Igaunija 12,8 miljardu eiro apmērā, bet Latvija 12,3 miljardu eiro apmērā (Eurostat dati). Kāpēc tā? Varētu padomāt, ka eksports ir tikai priekš lieliem, sevi jau pierādījušiem uzņēmumiem, tomēr tā jau sen vairs nav. Starptautiskā tirdzniecība vairs nav tikai priekš lieliem uzņēmumiem, eksportē arī startapi, un šeit ļoti palīdz e-komercijas sniegtās iespējas.

Lūk, daži iemesli, kāpēc Latvijas uzņēmumiem varētu neizdoties vai nepietikt gribasspēka savas produkcijas tirdzniecībai ārvalstīs.

1. Nepareiza produkcija

Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, tomēr mēdz būt liela atšķirība starp produktiem, kurus var, vajag un būtu izdevīgi tirgot atšķirīgos tirgos. Latvijas uzņēmums, saskaroties ar to, var būt neizpratnē: “Kā tā? Mans produkts taču ir tik kvalitatīvs un tik labi pilda savu funkciju! Kāpēc Vācijā to neviens nepērk?” Bieži vien uzņēmums var būt tik pārliecināts par savu produktu, ka aizmirst papētīt, vai mērķa tirgū pēc tā vispār būs pieprasījums.

Ieteikums: pirms izlemjat par ieiešanu jaunā tirgū, veiciet tā padziļinātu izpēti, lai noskaidrotu, vai pēc jūsu produkta tirgū paredzams pieprasījums. Ja pētījuma beigās nonākat pie negatīva rezultāta, tad atliek vien vai nu pielāgot savu produktu attiecīgajam tirgum, vai arī lūkoties pēc citiem tirgiem.

2. Nepareiza komanda

Lai veiksmīgi realizētu un, pirmkārt, sastādītu eksporta plānu, nepieciešams eksporta speciālists, kas ir pietiekami kompetents, lai pie tā strādātu. Bieži vien uzņēmumi  atbildīgo par eksportu uz kādu konkrētu valsti izraugās, par prioritāti izvēloties darbiniekus, kas māk runāt tās valsts valodā. Jā, tas nav pilnīgi nepareizi, jo ieiešanai jaunā tirgū noteikti būs nepieciešams kāds cilvēks, kurš uzņēmumu varētu pārstāvēt konkrētajā valstī. Tāpat ilglaicīgai darbībai jaunajā tirgū būtu labi iegūt vietējos piegādātājus, vietējos investorus, vietējos darbiniekus, preses kontaktus no konkrētā tirgus u.c., tomēr komandai, kas atbildēs par eksportu uz jauno tirgu ir galvenais jābūt pietiekoši kompetentai, jāpārzina konkrētais tirgus un jāorientējas starptautisko ekonomisko sakaru procesos.

Ieteikums: ja iespējams, uzņēmumam vajadzētu atrast darbiniekus no Latvijas, kas ir pietiekami kompetenti eksporta jautājumos un, kas ir īpaši svarīgi, orientējas digitālajā mārketingā, un investēt līdzekļus šo darbinieku izvietošanai mērķa tirgus valstī.

3. Nepareiza cena

E-komercijā patiesībā galvenais ir piedāvāt pareizo preci par pareizo cenu. To, kāda tad ir šī “pareizā cena”, katrā valstī nosaka tās tirgus. Diemžēl daudziem uzņēmumiem, kuri ieiet jaunā tirgū, neizdodas pieņemt pareizos lēmumus par cenu maiņu, kā tas izdodas  tirgū, kurā šis uzņēmums jau darbojas.

Ieteikums: vienīgais un galvenais ieteikums, kad runa ir par cenu, - domā globāli, bet darbojies lokāli. Piedomājiet pie cenām tieši tāpat, kā to darītu savā esošajā tirgū.

4. Vietējās kultūras neizprašana

Vietējās kultūras neizprašana ir vēl viens bieži sastopams iemesls, kāpēc Latvijas uzņēmumam var neizdoties ieiet jaunā tirgū. Īpaši, ja runa ir par produktu eksportu, jāņem vērā, ka atsevišķās valstīs kādas noteiktas krāsas, formas vai raksti var būt nepieņemami vai tiem var tikt piesaistīta kāda konkrēta, iespējams, ne pozitīva nozīme, un tad nāksies vien pašu produktu vai tā iepakojumu pielāgot konkrētās valsts kultūrai. Tāpat, lai izvairītos no liekiem pārsteigumiem, vajadzētu iepazīties ar konkrētās valsts valodu, vismaz tik daudz, lai saprastu, vai zīmola nosaukums, pārcelts vietējā valodā, nenozīmē kaut ko rupju.

Ieteikums: veikt konkrētās mērķa valsts kultūras izpēti, vēl pirms tiek pieņemts lēmums eksportēt uz šo valsti.

5. Nepietiekama konkurences priekšrocība

Visticamāk, jebkurš Latvijas uzņēmējs jau saprot - lai “izsistos” ne tikai vietējā, bet arī ārvalstu tirgū, nepieciešama “konkurences priekšrocība”, kaut kas, ar ko konkrētais produkts ir labāks par pārējiem, konkurentu produktiem. Uzņēmējam pašam sev jāuzdod vairāki jautājumi, lai rastu atbildi - ar ko mans produkts ir labāks par citiem līdzīgiem produktiem esošajā tirgū un vai ar to pietiks, lai uzvarētu konkurencē ar jaunā, mērķa tirgus konkurentiem? Jāņem vērā, ka šī “konkurences priekšrocība” var arī neslēpties pašā produktā, tā iepakojumā vai cenā, bet gan, iespējams, uzņēmuma interneta veikalam ir ļoti labi izstrādāts UX vai varbūt uzņēmuma darbinieki ir labi apmācīti digitālajā mārketingā un māk bez problēmām konkurentu “apspēlēt” šajā jomā? Ja šādas “konkurences priekšrocības” nav vai to ir ļoti grūti atrast, tad, visticamāk uzņēmums jaunajā tirgū piedzīvos fiasko. Nepietiek ar domu: “Mums tik labi veicas Latvijas tirgū! Jāiet tālāk!” Šādi uzņēmumi, neveicot priekšizpēti, saskaroties ar realitāti, ātri vien pārdomā savus lēmumus.

Ieteikums: veiciet priekšizpēti un kārtīgi apdomājiet, kas ir jūsu “konkurences priekšrocība” mērķa tirgū.

6. Citi iemesli

Protams, ir vēl citi iemesli, kāpēc ne visiem Latvijas uzņēmumiem izdodas iekarot ārvalstu tirgus. Viens no tiem - latviešu mentalitāte, kautrīgums, nereti sastopamais uzņēmības trūkums, bet par to citreiz.

Vairāk par to, kā šodienas interneta mazumtirgotājiem augt, attīstīties un nodibināt veiksmīgu biznesu jaunos tirgos, dzirdēsiet Andersa Andersena no Scandiweb prezentācijā eCOM360 konferences laikā. eCOM360 ir e-komercijai un tās tendencēm veltīta konference, kas notiks šā gada 15.martā, Rīgā, Radisson Blu Hotel Latvija viesnīcā un kurā uz skatuves kāps eksperti no Google, Uber, Lenovo, Facebook, Alibaba, Walmart, Philips un citiem pasaulslaveniem uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas digitālajā vidē, kā arī pazīstami digitālā mārketinga un e-komercijas eksperti, kuri dalīsies savā pieredzē.