/nginx/o/2019/02/20/11802760t1hf048.jpg)
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) vissāpīgāk izjūtams virsnieku trūkums, atzina VUGD pārstāve Inta Palkavniece.
VUGD vissāpīgāk izjūtams virsnieku trūkums (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban VUGD ir 3136 amata vietas, no kurām nav nokomplektētas 102 vietas.
Viņa skaidroja, ka dienestā pakāpeniski ik gadu samazinās vakanto amata skaitu un dažviet pat uz ugunsdzēsēju glābēju amatu veidojās rindas. "Konkurss uz šo amatu ir liels, tāpēc nepieciešama laba fiziskā sagatavotība, kas bieži vien nav atbilstoša, lai stātos darbā VUGD," piebilda dienesta pārstāve.
"Vissāpīgāk izjūtam tieši virsnieku trūkumu, kas ir struktūrvienību un dežūrmaiņu vadītāji un ugunsdrošības uzraudzības inspektori. Katru gadu mūsu koledžā virsnieka amatam atbilstošu izglītību iegūst apmēram 50 amatpersonas, bet tas ir nav pilnībā pietiekami, lai aizpildītu visas vakantās amata vietas īpaši reģionos. Pastāv kadru mainība, jo atalgojums nav konkurētspējīgs inspektoriem, daļu un posteņu komandieriem un citiem vadošajiem amatiem," norādīja Palkavniece.
Lai glābtu cilvēku dzīvības un efektīvi strādātu notikuma vietā, ugunsdzēsības ekipāžā jābūt vismaz trim VUGD amatpersonām, bet pēdējo desmit gadu laikā dažādu reformu rezultātā dažviet nākas dežurēt tikai divām VUGD amatpersonām, norādīja Palkavniece.
Darbinieku trūkumu problēmu šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā akcentēja arī VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, jo desmit gadu laikā dienestā veiktas daudzas reformas un personāla skaits samazinājies.
Viņš pat pieļāva šaubas vai dienests ir valstī prioritārs, jo "transportlīdzekļu skaits un nodarbināto skaits nav pietiekams".
Saeimas komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru kabinetam ar ierosinājumu sagatavot vienotu politiku ugunsdrošības jomā.