Tiesībsarga biroja pētījums par nodokļu reformas ietekmi uz iedzīvotājiem atspoguļo arī Labklājības ministrijas (LM) jau iepriekš paustās bažas, izriet no ministrijas valsts sekretāra vietnieces Janas Muižnieces paustā.
LM esot brīdinājusi par tiesībsarga atklātajām nodokļu reformas blaknēm (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa informēja, ka LM ir iepazinusies ar pētījumu, un tā secinājumi lielā mērā saskanot ar to, ko ministrijas pārstāvji pauduši līdz šim.
Pēc Muižnieces paustā, ministrija jau iepriekš uzskatījusi, ka, ņemot vērā augstos ienākumu nevienlīdzības rādītājus par 2017.gadu, īpaši bija jāvērtē šī rādītāja izmaiņas 2018. un arī 2019.gadā.
Tāpat LM ieskatā, izvērtējot pamatnostādņu pasākumu ietekmi, padziļināti bija jāvērtē to īstenošanas efektivitāte, ņemot vērā iepriekš paustās bažas par to, ka sākotnēji iedzīvotājiem būs jāsamaksā lielāks nodoklis un jāsaņem mazāki ienākumi.
Ministrija jau iepriekš esot paudusi, ka būs personas, kurām neapliekamo minimumu noteica un piemēroja lielāku, un tām nāksies iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tāpat iepriekš esot prognozēts, ka būs cilvēki, kuriem noteica un piemēroja zemāku neapliekamo minimumu, un kuriem nāksies segt starpību.
Kā ziņots, tiesībsargs Juris Jansons, iepazīstinot ar minēto pētījumu, trešdien žurnālistiem uzsvēra, ka nodokļu reformas mērķis mazināt nevienlīdzību netiek sasniegts, turklāt saistībā ar to noklusēta virkne dažādu blakņu.
Jo cilvēkam vairāk apgādājamo, jo mazāks ir viņa ieguvums no nodokļu reformas, žurnālistiem sacīja viena no pētījuma autorēm, Latvijas Universitātes pētniece Līga Leitāne.
Viņa uzsvēra, ka pētījumā nācies secināt, ka nodokļu reforma patiesībā dod tikai šķietamus labumus, turklāt, piemērojot dažādu mēneša prognozēto neapliekamo minimumu, ņemot vērā iepriekšējā perioda ienākumu, veidojas parāds vai pārmaksa atkarībā no apgādājamo skaita.
Ar 2018.gadu tika ieviests paaugstināts neapliekamais diferencētais minimums, kas tiek piemērots par taksācijas gadu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Pētījuma autori apkopojuši vairākus piemērus par to, kā izmaiņas ietekmē dažādu profesiju pārstāvjus atkarībā no tā, cik apgādājamo personai ir.
Saskaņā ar pētījumā apkopotajiem datiem, vissliktākā situācija ir zemo algu saņēmējiem ar apgādājamiem, tomēr vērojama tendence, ka, palielinoties apgādājamo skaitam, neto atalgojuma pieaugums ir arvien mazāks.
Tiesībsargs uzsvēra, ka ar pētījumu tiek apliecināts, ka Latvija ne tikai grimst nabadzībā, bet politiķi vēl ir radījuši apstākļus, lai viņi no tās nevarētu izkļūt.