Ienākumu deklarāciju plāno iesniegt 78% Latvijas iedzīvotāju

Viņa atzīmēja, ka pēdējo divu gadu laikā būtiski pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri pauduši apņēmību iesniegt gada ienākumu deklarāciju, sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju - 2017.gadā tie bija 57% iedzīvotāju, šogad iesniegt deklarāciju nolēmuši 78% respondentu. Visbiežāk deklarācijas iesniedz iedzīvotāji ar augstu finanšu pratības līmeni, kuri apzinās savas iespējas un izprot ieguvumus no pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanas.

Aptaujā arī secināts: lai gan to iedzīvotāju īpatsvaram, kuri ik gadu iesniedz ienākumu deklarāciju, ir tendence augt, 14% aptaujāto joprojām atzīst, ka deklarāciju neiesniegs. Šāds lēmums lielākoties tiek pamatots ar to, ka nav attaisnoto izdevumu.

Tāpat aptaujā secināts, ka pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri kritizē administratīvo procedūru sarežģītību un apšauba deklarācijas iesniegšanas lietderīgumu, uzskatot, ka pūles neattaisno potenciālos ieguvumus - no 8% 2017.gadā līdz 18% respondentu šogad. Tajā pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju, kuri šādi atbildējuši, aptaujā arīdzan atzinuši, ka nemaz nezina, cik liela ir attaisnoto izdevumu summa, par kuru var atgūt pārmaksāto ienākumu nodokli.

"Pētījumi par finanšu pratību atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem ir labas zināšanas, bet tām neseko atbilstoša rīcība, tomēr šajā jomā novērojam uzvedības maiņas tendenci. Proti, iedzīvotāji savu finanšu plānošanā aizvien aktīvāk izmanto iespēju reizi gadā atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi būtiski paplašinot savu finanšu plānošanas horizontu - ne vien domājot par ikmēneša budžeta sabalansēšanas izaicinājumiem, bet arī lūkojoties gada perspektīvā. Turklāt nebūt nav tā, ka šīs aktivitātes pamatā ir trūkums, gluži pretēji - iesniegt deklarāciju biežāk plāno iedzīvotāji ar labākām finanšu zināšanām un vidējiem vai augstiem ienākumiem, demonstrējot pārdomātu savas naudas pārvaldīšanu," teica Kropa.

Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.