/nginx/o/2019/02/28/11831256t1hb80c.jpg)
38 gadus vecais talantīgais režisors Uģis Olte sarunā ar žurnālu “Ieva” pastāstīja, ka, viņaprāt, vīrieši un puikas drīkst raudāt, – ar viņu tas notiek bieži.
Režisors Uģis Olte: “Apraudos regulāri” (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
“Apraudos regulāri. Pēdējais bija Alfonso Kuarona melnbaltais megahits “Roma”, kas, izskatās, dabūs “Oskaru”. Neesmu no tiem, kuriem kino traucē profesionālisms - no sērijas nevaru atslēgties, nedomāt par montāžu utt. Es mierīgi varu, sēžu vaļā muti. Un arī raudu, ja nāk raudiens. Mums ar brāļiem ir joks par multeni “Vāģi”: un kurā vietā tu apraudies, brālīt? Zinu, ka vecākajam brālim raudamā vieta ir tā, kur vecais Doks Hadsons atbrauc palīgā Makvīnam, es atkal pinkšķu tajā scēnā, kur Makvīns palīdz avarējušajam auto un pakāš pats savu uzvaru. Nu tā, katram ir savas raudamās vietas,” izdevumam atklāja Olte.
Režisors intervijas laikā informēja - ja dodas uz kino, viņaprāt, optimālā vieta ir ceturtā rinda priekšā.
Kā jau ziņots, 2019. gada janvārī LTV1 ēterā nonāca jauns dokumentāls ceļojumu seriāls “Literatūre – ceļojums ar rakstnieku”, ko radījuši nešķiramais ekrāna pāris Marta Selecka un Gustavs Terzens kopā ar VFS Films (Vides filmu studija) komandu, kas jau iepriekš sastrādājušies raidījumos “Ziemeļu puse” un “Te!”.
Katrā no astoņām “Literatūres” sērijām Marta dodas ceļojumā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, kurš ir izvēlējies sev tuvāko aizgājušo laiku latviešu autoru, lai ceļotu uz vietām, kur tie dzīvojuši vai par kurām rakstījuši.
Savukārt Gustavs Terzens šoreiz ceļo atsevišķi, izmantojot grāmatu tekstus par ieganstu sarunām ar satiktajiem ļaudīm.
“Literatūres” režisors un līdzautors Uģis Olte (“Ziemeļu puse”, “Te!”, “Karaliste”, “Adreses”, “Atslēgas”).
“Es ceru, ka mūsu vasaras pūļu auglis – astoņas sērijas ziemas vakariem - palīdzēs atklāt ko jaunu par to, kā ir būt cilvēkam un kā ir dzīvot te un tagad, simtgadīgajā Latvijā,” tā režisors.
“Ceļi mīksti. Iedomājieties mirkli, kad Inese Zandere tev likteņupes krastā atprasa Raini un Ronalds Briedis aizliedz lietot atskaņas, mācoties dzejas ritmus? Lūk, šādā pasaulē es sabiju divus mēnešus, karstākajā Latvijas vasarā, kopš sevi atceros,” tā Gustavs Terzens.