Lepnais nams pašā Vecrīgas sirdī, kas atrodas Latvijas Bankas un Rīgas pils ieskāvumā, ir viens no kultūras pieminekļiem, kas ir ieguvis grausta statusu. Lai gan Arsenāla namam Torņa ielā 1 vizuāli tikai dažas detaļas liecina par ēkas piederību Rīgas graustu svītai, tomēr nama apbēdinošais tehniskais stāvoklis nozīmīgajā atrašanās vietā ir kā cirtiens Rīgas vaibstiem. Arī šī 19. gadsimta būve ir klasificējama kā vidi degradējoša ēka. TVNET turpina rakstu sēriju “Grausta stāsts”, lai izpētītu, kas kādreiz ir bijušas skaistās ēkas un kas ar to graustiem notiks nākotnē.

Kaut arī Arsenāla namā šobrīd aktīvi norisinās saimnieciskā darbība – te atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle un svētku dienās šī nelielā ēka ir teju vai centrālais objekts dažādām norisēm, tomēr tas ir viens no Rīgas graustiem, kam nepieciešama  steidzama renovācija. Par to liecina nodrupusī fasāde, plaisas un ar zaļu tīklu apvītie dekoratīvie ēkas elementi. Lepnais Arsenāla nams atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas pieder UNESCO Pasaules kultūras mantojumam.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija "Zudusī Latvija"

No armijas noliktavas par mākslas izstāžu zāli

Sākotnēji Arsenāla nams Torņu ielā tika celts muitas noliktavas vajadzībām – tas ir tapis nojauktā zviedru arsenāla vietā, no tā iegūstot savu nosaukumu. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite, kuru nedaudz vēlāk papildināja arhitekts Jūliuss Ādolfs Špacīrs. Tomēr galīgo variantu izstrādāja Pēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers, Džovanni Lukini un, iespējams, celtniecības muitas resora arhitekts Ivans Francevičs Lukini. 1828. gadā tika sākta ēkas būvniecība, bet jau 1832. gadā ēka tika oficiāli nodota Latvijas armijas vajadzībām, kas tur ierīkoja noliktavu.

Turpmākajos gados ēka nemainīgi pildīja noliktavas vajadzības – kara laikā to izmantoja karaspēka mantu glabāšanai, bet pēc Otrā pasaules kara Arsenālā izveidoja padomju armijas un karaskolas mantu un preču noliktavu.

FOTO: Jānis Škapars

Sākoties Atmodai, ēku pārņēma Kultūras ministrija, kas tālāk to pārveidoja par mākslas muzeju. 1987. gadā Arsenāls piedzīvoja rekonstrukciju, bet jau 1989. gada 1. janvārī šeit atklāja mākslas izstāžu zāli. Pirms tam šīs mākslas kolekcijas un ekspozīcijas atradās Krišjāņa Valdemāra ielas namā – mākslas muzeja galvenajā ēkā. Ar 2005.gada 1.septembri muzejam piešķirts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nosaukums, bet Arsenāls turpina funkcionēt kā LNMM izstāžu zāle.

FOTO: Jānis Škapars

Grausts Rīgas pils pievārtē

Neraugoties uz faktu, ka ēka ir piedzīvojusi renovāciju salīdzinoši nesen, proti, 1987. gadā, tā šobrīd atkal ir nonākusi bēdīgā stāvoklī. Apmetums ir krietni pabiris, it īpaši ēkas zemākajā daļā, tāpat baisā stāvoklī ir savulaik greznā ēkas jumta apmale, kura lēnām drūp nost un ir nostiprināta ar zaļu tīklu. Arsenāla ēka ir izteikts 19. gadsimta klasicisma arhitektūras paraugs un iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc tai ir nepieciešama īpaša uzturēšana un apkope.

Šobrīd ēka ir valsts īpašums, precīzāk, Arsenāls pieder Finanšu ministrijai. Jau 2015. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pauda bažas par ēkas stāvokli.

Pārvalde skaidro, ka apskatē konstatēts, ka Arsenāla stāvoklis ir kritisks – ēku nevar uzskatīt par uzturētu atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

FOTO: Jānis Škapars

Jau 2015. gadā Toņa ielas nams tika atzīts par B kategorijas vidi degradējošu būvi jeb graustu. Tas nozīmē, ka konkrētā ēka ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskajā stāvoklī. Tā manāmi bojā Rīgas vēsturiskā centra vidi – kā nekā ēka atrodas pie pašas Rīgas pils, tomēr Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā nav iesniegti dokumenti vai informācija par ēkas atjaunošanas procesa plānošanu. Tas nozīmē, ka Arsenāls šādā paskatā būs vēl nenoteiktu laiku.