Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad janvārī bija 975,7 miljoni eiro, bet izdevumi - 802 miljoni eiro, tādējādi veidojot 173,6 miljonu eiro pārpalikumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Budžetā janvārī bija 173,6 miljonu eiro pārpalikums (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus ministrijā piebilda, ka budžeta pārpalikums šogad janvārī ir līdzvērtīgs pārpalikumam pagājušā gada janvārī, kad tas bija 172,8 miljoni eiro.
Valsts konsolidētā budžeta pārpalikums šogad janvārī bija 103,7 miljoni eiro un pašvaldību budžetos - 69,9 miljoni eiro.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2019.gada janvārī veidoja 975,7 miljonus eiro, kas ir par 95,9 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā 2018.gada janvārī. Lielāko pieauguma daļu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas, ņemot vērā atmaksu palielināšanos no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, bija par 71,1 miljonu eiro jeb 62,7% lielāki nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 184,5 miljonus eiro. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī veidoja 717,7 miljonus eiro, kas bija par 21,3 miljoniem eiro jeb 3,1% lielāki nekā pirms gada.
Sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi kopbudžetā bija 223,8 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 35,7 miljoniem eiro jeb 19%, salīdzinot ar 2018.gada janvāri. To veicināja darba samaksas un nodarbinātības pieaugums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi savukārt palielinājās par 3,6 miljoniem eiro jeb 2,5%, veidojot 147,9 miljonus eiro.
Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% no saņemtajiem IIN ieņēmumiem, kas veido aptuveni 85% no kopējiem pašvaldību nodokļu ieņēmumiem. Tomēr, neskatoties uz mēreno IIN ieņēmumu palielinājumu, pašvaldību budžeta ieņēmumi janvārī palielinājās par 36,1 miljonu eiro jeb 18,2%, kamēr izdevumi pieauga par 14,4 miljoniem eiro jeb 9,6%. Būtisko ieņēmumu palielinājumu pašvaldību budžetā ietekmēja dotācijas no pamatbudžeta, ieskaitot tās, kas paredzētas ES fondu projektu īstenošanai. Dotācijas no pamatbudžeta pašvaldību budžetā pieauga par 33 miljoniem eiro jeb 55,6%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Kopbudžetā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, bija vērojams nozīmīgs akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājums, pieaugot par 11,6 miljoniem eiro jeb 14,8%. FM skaidroja, ka, pieaugot darba samaksai, palielinājās iedzīvotāju pirktspēja. Tāpat ieņēmumu palielinājumu ietekmēja akcīzes preču nodokļu likmju celšana gandrīz visu preču grupām 2018.gada laikā, kā arī aktīvā tirdzniecība pierobežā un akcīzes preču nelegālās aprites ierobežošana. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājās par 9,7 miljoniem eiro jeb 4,8%, taču, pēc FM prognozētā, turpmākajos mēnešos PVN ieņēmumi sāks pieaugt straujāk, 2019.gadā sasniedzot 7,7%, salīdzinot ar 2018.gadu.
Ministrijā atzina, ka kopējais nodokļu ieņēmumu palielinājums ir salīdzinoši mērens, ko ietekmē izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumos, pārejot uz jaunu UIN sistēmu, kuras ietvaros viens no pasākumiem bija avansa maksājumu atcelšana no 2018.gada 1.jūlija. UIN ieņēmumi šogad janvārī bija par 27,4 miljoniem eiro jeb 7,5 reizes mazāk nekā pērn janvārī, veidojot vien 4,2 miljonus eiro. Pēc FM vēstītā, šogad kopumā UIN ieņēmumi sasniegs 201,4 miljonus eiro, kas ir par 102,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gadā.
Tomēr FM uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumi kopbudžetā šogad janvārī saņemti virs plānotā apmēra. Nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 102,1% apmērā, veidojot 14,6 miljonus eiro virsplāna ieņēmumu. Labāki ieņēmumi bijuši no sociālās apdrošināšanas iemaksām un IIN, kas kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plānu pārsniedza par attiecīgi 14,3 miljoniem eiro jeb 6,8% un 4,9 miljoniem eiro jeb 3,5%.
Šogad janvārī akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsniedza par 2,6 miljoniem eiro jeb 3%, tostarp par 2,9 miljoniem eiro lielāki, nekā plānots, bija ieņēmumi no akcīzes tabakas izstrādājumiem, par 2,4 miljoniem eiro alkoholiskajiem dzērieniem, bet par 2,7 miljoniem eiro zem plānotā saņemti akcīzes ieņēmumi par naftas produktiem.
Mazākā apmērā, nekā plānots, saņemti PVN maksājumi, kam janvārī bija 7,3 miljonu eiro jeb 3,3% plāna neizpilde. Ministrijā PVN ieņēmumu plāna neizpildi skaidroja ar atmaksu palielināšanos šogad janvārī, ko var skaidrot ar zemāku veikto atmaksu līmeni 2018.gada decembrī, tādējādi ietekmējot šā gada sākuma PVN atmaksu apmēru un arī ieņēmumus. Mazāki, nekā plānots, bijuši arī UIN, dabas resursu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi.
"Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā izpildīts par 89,2%, ieņēmumu apmērs zem plāna veido 2,6 miljonus eiro. Plāna neizpilde veidojusies, jo par vienu miljonu eiro mazāki bijuši ieņēmumi no valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu, bet viens miljons eiro zem plāna bijuši naudas sodi un sankcijas," atzina FM.
Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu plāns šobrīd neietver lēmumus, kas pieņemti tehniskā budžeta izstrādes laikā 2018.gada nogalē un šā gada sākumā. Atbilstoši precizētajam 2019.gada Vispārējās valdības budžeta plānam, 2019.gada nodokļu ieņēmumu plāns būs par 74,9 miljoniem eiro lielāks, nekā šobrīd apstiprinātais nodokļu ieņēmumu plāns. Precizētais nodokļu ieņēmumu plāns būs spēkā pēc 2019.gada budžeta pieņemšanas Saeimā.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī bija 802 miljoni eiro, kas ir par 95,1 miljonu eiro jeb 13,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī. FM izcēla palielinājumu kapitālajos izdevumos, kas pieauga par 34,7 miljoniem eiro jeb 85,5%, veidojot 75,2 miljonus eiro. Ministrijā to skaidroja ar lielākiem Nacionālo bruņoto spēku izdevumiem tehnikas vai citu pamatlīdzekļu iegādei vai infrastruktūras izveidei.
Izdevumi atlīdzībai janvārī bija 149,7 miljoni eiro, kas bija par 34,3 miljoniem eiro jeb 29,7% lielāki nekā pērn attiecīgajā mēnesī, ko galvenokārt ietekmēja izdienas pabalstu izmaksa iekšlietu resorā. Iemaksas ES budžetā šogad janvārī bija 25 miljoni eiro, par 21,6 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada janvārī. Ministrijā norādīja, ka būtiskais palielinājums skaidrojams ar grozījumiem 2017.gada ES budžetā, kuru ietekme samazināja 2018.gada janvārī veikto 3,3 miljonu eiro lielo iemaksu daļu ES budžetā.
Izdevumi sociālajiem pabalstiem un pensijām kopbudžetā 2019.gada janvārī bija mazāki nekā attiecīgajā mēnesī pērn, samazinoties par 7,9 miljoniem eiro jeb 3,1% un veidojot 247,9 miljonus eiro. Pensiju izdevumi pensiju izmaksu nobīžu dēļ saistībā ar brīvdienām un svētku dienām, daļu izmaksājot iepriekšējā gada decembrī, samazinājās par 18,8 miljoniem eiro jeb 10,5%. Izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem tikmēr palielinājās par 11 miljoniem eiro jeb 14,2%. Tostarp par 5,4 miljoniem eiro jeb 40,5% lielāki nekā 2018.gada janvārī bija izdevumi slimības pabalstiem, ko ietekmēja nozīmīgs slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugums, visticamāk, saistībā ar gripas epidēmijas izplatību, norādīja ministrijā.
Izdevumi subsīdijām un dotācijām veidoja 149,9 miljonus eiro, kas kopbudžetā palielinājās par 9,7 miljoniem eiro jeb 6,9%, ko sekmēja lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai.