Polija piektdien piemin tos antikomunistiskās pretestības cīnītājus, kas turpināja bruņotu cīņu par savas valsts neatkarību arī pēc Otrā pasaules kara, jeb tā dēvētos "ar lāstu apkrautos karavīrus".
Polija piemin antikomunistiskās pretestības kustības cīnītājus (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Varšavas Povonzku militārajā kapsētā "ar lāstu apkrauto karavīru" Panteonā vainagus nolika aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks un Polijas armijas pavēlniecības pārstāvji.
Blaščaks norādīja, ka šajā dienā jāatdod gods tiem, kas cīnījās līdz galam. "Neskatoties uz to, ka viņi nonāca ļoti sarežģītā situācijā, kad formāli beidzās Otrais pasaules karš, ar lāstiem apkrautie karavīri cīnījās par neatkarīgu Poliju," uzsvēra ministrs.
Pēc tam pusdienlaikā Povonzku kapsētā sākās kritušo brīvības cīnītāju vārdu izsaukšanas ceremonija.
Piemiņas pasākumi, kas veltīti antikomunistiskās pretošanās kustības cīnītājiem, piektdien notiek visā Polijā, tostarp arī Ostrolenkā, kur premjerministrs Mateušs Moreveckis un vicepremjers Petrs Glinskis piedalīsies "ar lāstu apkrauto karavīru" muzeja atklāšanas ceremonijā un noliks ziedus pie komunistiskā terora upuru pieminekļa.
Tikmēr valsts galva Andžejs Duda prezidenta pilī svinīgi pasniedza valsts apbalvojumus vēl dzīvajiem pretestības kustības dalībniekiem.
Ar lāstu apkrauto karavīru Nacionālās piemiņas dienu, kas veltīta to dažādo antikomunistisko grupējumu dalībnieku godināšanai, kuri pēc Otrā pasaules kara turpināja aktīvu cīņu par valsts neatkarības atjaunošanu, pirmo reizi atzīmēja 2011.gadā.
Termins "ar lāstu apkrautie karavīri" izvēlēts tāpēc, ka PSRS uzspiestais un balstītais komunistiskais marionešu režīms viņus savulaik centās attēlot kā "nodevējus, bandītus, fašistus un naidīgus elementus", kuri jāiznīcina.
Vēsturnieki lēš, ka antikomunistiskajā pagrīdē, kas turpināja aktīvu cīņu līdz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidum, iesaistījās vairāk nekā 200 000 poļu, no kuriem 20 000 tieši piedalījās bruņotajā pretestības kustībā. 8600 pagrīdnieki krita, 5000 tika piespriesti nāves sodi, bet vēl 20 000 mira koncentrācijas nometnēs.
Pēdējais zināmais "ar lāstu apkrautais karavīrs" krita 1963.gadā, iekļūstot komunistiskā režīma drošības dienestu izliktā slēpnī.
1.marts tika izvēlēts tāpēc, ka šajā datumā 1951.gadā Varšavas Mokotovas cietumā komunistu varasiestādes noslepkavoja septiņus tolaik lielākās pretestības kustības "Brīvība un Neatkarība" (WiN) štāba locekļus.
WiN tika izveidota pēc tam, kad 1945.gada janvārī oficiāli pašlikvidējās Otrā pasaules kara poļu pretošanās kustības bruņotais spārns - "Armia Krajowa" (AK; burtiski - Tēvzemes armija).
Lēmumu par AK likvidāciju Londonā bāzētā Polijas trimdas valdība bija spiesta pieņemt, pakļaujoties Rietumu spiedienam, jo PSRS, kas tobrīd jau bija okupējusi Polijas teritoriju, bija to sabiedrotā.
Līdz ar WiM ieročus nenolika arī vairākas citas no AK izveidojušās grupas, kā arī no tās neatkarīgais formējums Nacionālie bruņotie spēki (NSZ).
Pret Ar lāstu apkrauto karavīru piemiņas dienas ieviešanu savulaik iebilda Polijas Demokrātisko kreiso alianse (SLD), kuras biedri lielākoties ir kādreizējie komunisti.
Bijušie komunisti, cenšoties notušēt savu kolaboracionistu pagātni, mēģina uzturēt mītu par "šķiru cīņu" un pēckara notikumus pasniegt kā "pilsoņu karu", tādējādi marionešu režīma amatpersonas un režīma drošības spēku kaujiniekus pielīdzinot pretestības kustības cīnītājiem.
Tas gan viņiem nav palīdzējis atjaunot savu reputāciju, un šobrīd Polijas parlamentā vairs nav pārstāvēta neviena no kreisajām partijām.