"4finance" vadītājs: Ātro kredītu nozarei būs nepieciešama transformācija (20)

Endlers norāda, ka līdz šim sabiedrībā ir plaši izplatīts mīts, ka daudz latviešu emigrācijā devušies, nespējot atmaksāt ātros kredītus. Tomēr vidējā nebanku aizņēmuma summa ir relatīvi neliela, lai tā dēļ pamestu valsti.

“Ja paskatāmies, kādas ir vidējās aizdevumu summas pie nebanku aizdevējiem, tad tās ir 170 eiro. Tas liekas jocīgi - vai tad tiešām šādu summu dēļ cilvēki emigrēs?” retoriski jautā Endlers.

Viņš norāda, ka “4finance” 2018. gada pavasarī ir veicis savu klientu pētījumu, aptaujājot 2445 kredītņēmējus. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka no visiem respondentiem ārpus Latvijas teritorijas šobrīd dzīvo vien 7% aptaujāto. Respondenti, kuri šobrīd nedzīvo Latvijā, par saviem aizceļošanas iemesliem visbiežāk min zemo atalgojuma līmeni valstī (46%), nespēju atrast darbu savā profesijā (25%), vājo sociālo aizsardzību (18%), vēlmi pēc pārmaiņām un jaunas pieredzes (16%) un nesamērīgo nodokļu slogu valstī (15%).

Apkopojot iegūtās atbildes, kurās par izceļošanas iemesliem tika norādītas parādsaistības, respondenti visbiežāk ir norādījuši nespēju atmaksāt parādu bankā (8%), savukārt nespēja atmaksāt distances jeb ātro kredītu tika norādīta 3% gadījumu.

“Protams, var teikt, ka mēs paši esam veikuši aptauju, un tās rezultātus var viegli ietekmēt, taču Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) pasūtīja līdzīgu pētījumu arī SKDS. Tajā gan bija mazāks respondentu skaits – 1001, bet rezultāti faktiski bija identiski. Šajā pētījumā divi procenti bija norādījuši, ka aizbraukuši prom ātro kredītu dēļ. Galvenie iemesli emigrācijai – nespēja atrast darbu profesijā, ekonomiskā situācija valstī. Tādēļ jājautā – vai tiešām cilvēki 170 eiro dēļ pametīs valsti? Es domāju, ka nē. Nav saprotams, no kurienes radies šāds mīts,” pauž Endlers.

Jautāts, vai šis mīts radies ātro kredītu procentu likmju dēļ, Endlers norāda, ka pašlaik ātro kredītu nozare tiek regulēta, un aizdevumi tiek izsniegti ar skaidri definētiem nosacījumiem.

“Šobrīd ir 62 kompānijas, kas ir licencētas šādu kreditēšanas pakalpojumu veikšanai. Ceļš uz sakārtotu biznesa vidi sākās jau 2011. gadā, kad tika ieviesta nozares uzņēmumu licencēšana, ko veica Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, tika noteikts minimālais apmaksātais pamatkapitāls 425 tūkstoši eiro, licences maksa un citas lietas. 2013. gadā stājās spēkā vadlīnijas par atbildīgu mārketinga praksi, gadu vēlāk stājās spēkā vadlīnijas klientu maksātspējas vērtēšanai. Kopš 2016. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā viens no Eiropas Savienībā striktākajiem patēriņa kreditēšanu un nozari kopumā regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Regulējumi likumā paredz, ka, aizņemoties tos pašus 100 eiro, aizdevējs nedrīkst pieprasīt atdot vairāk par 200 eiro. Mēs bijām pirmā kompānija Latvijā, kas savos iekšējos procesos bijām paši noteikuši šos griestus jeb “total cost of loan”, pirms tās vēl bija noteiktas likumā. Mēs paši esam mēģinājuši pašregulēties, piemēram, nosakot aizliegumu izsniegt kredītu personām, kuras nav sasniegušas 20 gadu vecumu,” saka Endlers.

Šobrīd uzņēmums strādā dinamiski, un Endlers neslēpj, ka pakalpojumu pilnveidošana notiek pēc mēģinājumu un kļūdu metodes.

“Mums ir iespēja eksperimentēt – pārbaudīt, kas strādā vai nestrādā. Inovācijas vienmēr ir nākušas pa priekšu regulējumam, tādēļ regulatoram post-factum bija jāizstrādā regulējums dažādiem pakalpojumiem, inovatīviem vai modernizētiem biznesa risinājumiem, ko uzņēmumi ir ieviesuši ikdienā,” saka Endlers.

Runājot par izmaiņām PTAL, Endlers saka, ka pašlaik aktuāli ir runāt par diviem termiņiem. Pirmās izmaiņas ir notikušas jau 1. janvārī, bet nākamās izmaiņas notiks 1. jūlijā.

“Janvārī stājās spēkā izmaiņas, kas noteica, ka maksimālā kredīta summa, ja tā jāatmaksā vienā maksājumā, nedrīkst pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka ir jāsamazina maksimāli izsniedzamā kredīta summa no 425 eiro uz 215 eiro. Otrs ierobežojums – šādus kredītus klienti drīkst pagarināt ne vairāk kā divas reizes. Ja agrāk mēs paši bijām tiesīgi noteikt limitus, tad tagad šīs izmaiņas nosaka PTAL. Vienlaikus grozījumi paredz, ka kredīta devējam jāpieprasa VID vai VSAA izziņa par patērētāja ienākumiem, kredītu summām, kuras ir vienādas vai lielākas par 100 eiro,” skaidro Endlers.

Viņš stāsta, ka klientu maksātspēja tika pārbaudīta vēl pirms 1. janvāra. Tā tiek pārbaudīta arī tad, ja klients aizņemas 50 eiro vai mazāk. Šajā procesā tiek izmantotas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Kredītinformācijas biroju, kā arī citu institūciju datubāzes. Šāda kreditētāju rīcība pozitīvi ir ietekmējusi nozares kredītportfeļa kvalitāti – pagājušā gada 30.jūnijā kredītu bez kavējuma īpatsvars kopējā portfelī bija gandrīz 90%.

Uzņēmums arī rūpīgi vērtē klienta iespējas atmaksāt kredītu, tieši tādēļ īpašas sistēmas izstrādē tiek investētas lielas naudas summas.

Nebanku kredītdevēju uz finanšu tehnoloģijām balstītās klientu maksātspējas pārbaudes sistēmas vērtē tūkstošiem dažādu kritēriju, kuri ļauj ne tikai ar augstu precizitāti noteikt klienta šā brīža finansiālo stāvokli, bet arī prognozēt, vai un kā tas mainīsies kredīta atmaksas laikā.

Katra detaļa kredīta pieteikuma aizpildes procesā veido klienta kredītreitingu un kopējo “digitālo nospiedumu”. Šo uz risku novērtēšanu balstīto pieeju sauc par scoring modeli. “4finance” vienmēr ir rūpējies par to, lai klients būtu maksātspējīgs, jo uzņēmums nav ieinteresēts izsniegt finanšu līdzekļus personām, kas nespēs tos atmaksāt.

“Vēl viens mīts, kas valda sabiedrībā, - nebanku kredītdevēji neizvērtē cilvēku maksātspēju pirms kredīta piešķiršanas, tādēļ nozarei ir slikts kredītportfelis. Jāuzsver, ka AS 4finance 30 dienu laikā atgūst 90% no visiem aizdevumiem, savukārt periodā līdz 90 dienām tiek atgūti 92,5%. Tālākā periodā kopumā tiek atgūti līdz pat 95%.

Tas nozīmē, ka paliek pieci procenti, kuros ietilpst personas, pret kurām tiek sākts maksātnespējas process, personas, pret kurām tiek sākti kriminālprocesi, un diemžēl arī dzīvību zaudējušās personas. Šis mīts neiztur nekādu kritiku un nepakļaujas uzņēmējdarbības loģikai. Mūsu interesēs nav izsniegt naudu klientiem, kas nespēs mums to atdot, jo kredītā iedota nauda ir daļa no mūsu apgrozījuma,” norāda Endlers.

Viņš norāda, ka likuma grozījumu dēļ ir jāmaina ne tikai uzņēmuma IT sistēmas, bet arī jāpiestrādā pie pašu produktu pielāgošanas jaunam regulējumam, kas, protams, prasa lielas investīcijas.

Vēl būtisks faktors ir klientu vēlmes. Kā saka Endlers, “brīdī, kad samazinājām summas līdz pusei no minimālās algas, pie mums vērsās klienti, kas ir ieraduši un joprojām vēlas saņemt lielākas summas par 215 eiro.

“Šādi nostrādājām vairāk nekā mēnesi un saņēmām neskaitāmas sūdzības, ka šie 215 eiro ir par maz. Atbildot uz patērētāju vajadzībām, veicām izmaiņas divu zīmolu produktos, samazinot procentu likmi. Šobrīd spēkā ir procentu likme 0,29% dienā. Līdz šim, klientam aizņemoties 100 eiro, pēc 30 dienām bija jāatdod aizņēmuma summa, kā arī vēl 7,50 eiro procentu maksājums par kredīta summas izmantošanu. Gada procentu likme var izskatīties augsta, bet mūsu produkti nav domāti tik ilgam termiņam, tādēļ tie arī saucas īstermiņa aizdevumi,” skaidro “4finance” vadītājs.

Viņš vērš uzmanību, ka Latvijas bankas piedāvā privātpersonu kreditēšanu, sākot no 500 eiro uz sešiem mēnešiem. Turklāt lielākā atšķirība starp bankām un nebankām ir tā, ka bankas strādā ar noguldītāju naudu, bet nebanku sektors strādā ar starptautiskajos tirgos aizņemtu naudu, par kuras izmantošanu tiek maksāti procenti.

“Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā vairāk nekā 250 tūkstoši cilvēku saņem mazāk par 500 eiro mēnesī. Šos cilvēkus bankas nekreditēs. Ja nebankas pēc 1. jūlija pārtrauks izsniegt mazas summas uz maziem termiņiem, tad tas nozīmē, ka 250 tūkstoši cilvēku, kas ir būtiska daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, zaudēs iespēju kreditēties.

Daļa neizmantos šādus pakalpojumus, bet liela daļa vērsīsies pie kādām citām fiziskām un juridiskām personām, potenciāli arī pie pelēkā sektora. Varētu parādīties tādi spēlētāji, kas bez licences un bez skaidriem nosacījumiem piedāvās aizdevumus. Valsts šajā gadījumā zaudēs nodokļu politikas jomā. Nebūs zināms, kā notiks visi ar to saistītie procesi.

Tādējādi ir radīta mākslīga situācija, kas spiedīs aizņemties lielas summas uz ilgiem termiņiem, kas patērētājiem nav vajadzīgs un tikai palielinās klientu finanšu slogu,” prognozē Endlers.

Endlers pauž, ka “pie jaunās procentu likmes komisijas maksa būs divi eiro, kas nosedz tikai maksātspējas pārbaudes izdevumus. Mums vēl jāuztur IT sistēmas, jāizpilda dažādas prasības, jāmaksā darbiniekiem algas. Vēlāk vairs nebūs no kā maksāt.

“Piemēram, klientam ir 200 eiro un viņš vēlas nopirkt ledusskapi, aizņemoties no mums 200 eiro. Lai to izdarītu, viņam būs jāaizņemas 500 eiro uz pusgadu, un rezultātā viņš samaksās dārgāk. Tas ir tāds absurds, kas radīsies šajā situācijā no 1. jūlija. Ir panākts tas, ka Latvijā būs lētākie kredīti Eiropā un, iespējams, arī pasaulē. Nekur pasaulē šāda regulējuma nav.

Prognozēts, ka pie tādas likmes pēc 1. jūlija no tirgus pazudīs aizņēmumi no 50 līdz 500 eiro, tiks pārveidota pakalpojumu koncepcija, vārdu sakot, tādi īstermiņa kreditēšanas pakalpojumi, kādus mēs tos pazīstam tagad, tirgū vairs netiks sniegti.”

Jautāts, kā varētu notikt nebanku sektora darbības transformācija, “4finance” vadītājs atklāj, ka pašlaik tiek piedāvāts jauns produkts, kas paredz trīs lielas izmaiņas – samazināta procentu likme, palielināts kredītlimits līdz 500 eiro, kā arī tam vairs nav iespējas pagarināt atmaksas termiņu.

“Vēl pirms šā gada sākuma no katriem 100 kredītu pieteikumiem nauda tika izsniegta mazāk nekā 30 klientiem. Tagad domāju, ka tā saucamais “acceptance rate” kritīsies un kredītus saņems vēl mazāks skaits klientu. Ar jauno produktu klientiem ir iespēja maksāt ikmēneša maksājumus, katrā daļēji sedzot gan procentus, gan aizdevuma pamatsummu. Tas ir līdzīgi kā piedāvā bankas,” skaidro Endlers.

Būtiskas izmaiņas piedzīvos arī kredītdevēju reklāmas tirgus. Uzņēmējs lēš, ka mediji no kreditēšanas sektora varētu zaudēt 15 miljonus eiro lielu finansējumu vietējā satura ģenerēšanai.

“Mums pašsaprotami liekas, ka šis ierobežojums attiecas uz visu kreditēšanas nozari. Nesaprotam, kāpēc grib izdalīt bankas un nebankas, piemērojot ierobežojumus tikai otriem. Tas būtu apmēram tā – saldskābo maizi es drīkstu reklamēt, bet melno maizi – nē. Tas ir fundamentāls jautājums, ar ko atšķiras banku un nebanku kredītlīnijas, it īpaši no 1. jūlija, kad nebanku aizdevēju pakalpojumi transformēsies tik tālu, ka būs faktiski identiski banku piedāvātajiem,” neizpratni pauž Endlers.

Viņš pauž, ka “4finance” atbalsta saprātīgu regulējumu reklāmas jomā, un tam jāattiecas uz visu kreditēšanas nozari. “Pirms tam nācām klajā ar saviem ierosinājumiem, taču mūs neviens neuzklausīja. Viens no ierosinājumiem bija – ja nedrīkst izsniegt kredītu laika posmā no 23:00 līdz  7:00, tad kāpēc būtu jāļauj reklāma? Mēs gribējām iet prom no bērnu raidījumiem. Mūsu iniciatīva bija izbeigt reklāmas, kas reklamē pirmos - bezmaksas kredītus, kas, iespējams, varētu veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Taču tagad tas regulējums, ir tāds, kāds nu viņš ir.”

Patērētājiem no 1. jūlija būs iespējas izvēlēties – līdz tam, iespējams, ātro kredītu tirgus transformēsies, un klientiem būs jāvērtē, ko piedāvās banku un nebanku sektors.

“Uz to laiku pieaugs konkurence starp bankām un nebankām, jo tām būs jāmācās transformēties, lai varētu izdzīvot ar jauno procentu likmi. Daudzas kompānijas noteikti apsver iespējas izsniegt kredītkartes, un tas būtu viens no risinājumiem, ko varētu darīt nebankas. Daudz iespēju, kā turpināt darbu, nav. Patērētājiem būs ļoti limitētas iespējas saņemt mazākas summas, kas, manuprāt, ir liels trieciens klientiem,” prognozē Endlers.