"Es uzskatu, ka Latvijā sievietēm vajag kino dot balsi. Tas ir sieviešu kinorežisoru pienākums - uzņemt filmas," saka jaunā režisore. "Vai tas ir baigais feminisms, ja sievietes kino dalās ar savām vēlmēm un domām, es nezinu. Drīzāk es to sauktu par iekļaujošāku kino ainu."

Zariņa uzskata, ka Latvijā pietrūkst filmu, kurās stāsts tiek vēstīts no sievietes redzes punkta.

"Latvijas kultūrtelpā pietrūkst šāda veida filmu. Nav jau tā, ka mums vispār nav filmu par sievieti, bet ārkārtīgi maz. Kad režisore Liene Linde 2016. gadā uzfilmēja "Septiņas neveiklas seksa reizes", pēc reakcijas bija redzams, cik šādas tēmas Latvijas kino ir svaigas," viņa uzskata.

Foto: Režisores Alises Zariņas debijas pilnmetrāžas filmas “Blakus” pirmizrāde

Viņa uzsver, ka viņai tomēr nav vienalga kāds ir galvenā varoņa dzimums. 

"Es apzināti izvēlos sievieti kā galveno varoni, saprotot, ka filmās viņu ir daudz mazāk,"

viņa saka. "Arī Saeimas vēlēšanās sievietēm pievilku plusiņus. Var pārmest - tu to darīji tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes! Kamēr cilvēki kino, politikā un citās jomās domās, ka «galvenie varoņi vīrieši - tā vienkārši gadās», «tā ir nejaušība», plusiņi sievietēm ir jāvelk. Jo nav līdzsvara."

Vēlāk intervijā viņa gan precizē: "Šeit gan jāpasaka - ja politikā ir sieviete un vīrietis un vīrietis ir profesionāli pārāks, es, protams, izvēlēšos vīrieti. Bet ar vienādu profesionalitāti vienmēr izvēlēšos sievieti, jo statistiski vīriešus izvēlas vairāk."

Par filmu

Luīze un Kaspars nejauši satiekas braucienā uz Jāņiem. Viņa bēg no kaitinošiem kaimiņiem un vispārējas bezjēdzības sajūtas, viņš - no brūkošas laulības. Abi ir jauni, talantīgi un apjukuši, abi sapņo kļūt par māksliniekiem, un abi nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Varbūt tāpēc viņu kopīgais izbrauciens pārvēršas par savādu, brīžiem komisku un brīžiem sarežģītu ceļojumu cauri attiecībām trīs gadu garumā.

Galvenajās lomās: Anta Aizupe un Āris Matesovičs.

Intervija ar Antu Aizupi.