Riepu kalnu mazināšanai plāno ieviest depozīta sistēmu

Auto riepas.

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijā varētu būt pat divreiz lielāks nolietotu un nepārstrādātu riepu apjoms, nekā tika lēsts līdz šim, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai situāciju mainītu, radusies ideja par depozīta sistēmas izveidošanu – par riepām būs jāiemaksā drošības nauda, kuru varēs atgūt, riepas nododot.

Šie fakti atklāti nesen veiktā pētījumā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma. Pēc pētnieku aplēsēm Latvijā nolietoto un nepārstrādāto riepu apjoms varētu būt nevis 47 tūkstoši tonnu, kā tas lēsts līdz šim, bet gan divreiz lielāks – vairāk nekā 100 tūkstoši tonnu.

Kā piemēru raidījums “de facto” min pirms pusotra gada atklātos riepu krāvumus Rīgā, Starta ielā. Tur faktiski atrodas aptuveni trīstūkstoš tonnu riepu, lai gan sākumā tika ziņots tikai par tūkstoš tonnām.

Arī kopš 2017.gada, kad Valsts vides dienests atklāja milzīgos riepu krāvumus, teritorijā Starta ielā nekas būtiski nav mainījies. SIA “Riepu bloki”, kas riepu kalnus uzkrāja, pieteica maksātnespēju, paliekot valstij parādā gandrīz 13 miljonus eiro. Par riepu izvešanu maksātnespējas administrators vienojās ar firmu “Eko Recycling”, kuras īpašnieks ir bijusī “Riepu bloka” amatpersona Marks Baltkalns. Viņi solīja riepas aizvest uz Indiju.

2018.gadā apmēram 400 tonnas tika aizvestas, pārējais aizvien stāv. Jau vairākus mēnešus teritorijā nekāda darbība nenotiek. Valsts Vides dienestam pieteikts jauns plāns - riepas vispirms pārvest uz citu teritoriju, tur tās saplacinātu un tad sūtīt uz Indiju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola atzīst, ka ministrijai ir dati, ko sniedz Valsts vides dienests, balstoties uz iesniegtajām atskaitēm, taču šajā gadījumā bijusi vēlme saprast situāciju arī no tirgus spēlētāju viedokļa - vai šie dati neatšķiras.

Valsts vides dienestā pēc riepu importa, pārdošanas apjomiem, patēriņa un citiem skaitļiem veikto aprēķinu par iespējamajiem nolietoto riepu uzkrājumiem komentē atturīgi. ““Ir grūti pateikt to apjomu, cik varētu būt šis uzkrājums. To, ko redzam, ko mums iesniedz apsaimniekotāji par realizētajiem apjomiem, kas tirgū tiek novietoti un par apjomu, kāds tiek savākts atpakaļ - protams, tā starpība veidojas, bet cik tā ir liela, es pateikt nevaru,” saka Valsts vides dienesta Atkritumu pārvaldības daļas vadītājs Atis Treijs.

Secinājumi norāda uz lielu nelegāli pārdotu riepu apjomu, par ko neviens nemaksā dabas resursu nodokli. Valsts tā ik gadu var zaudēt līdz pat četriem miljoniem eiro. Tāpat secināts, ka klibo arī šī tirgus uzraudzība. Un, viens no būtiskākajiem ieteikumiem - mainīt nolietoto riepu savākšanas veidu un izveidot depozīta sistēmu: pēc līdzīga principa kā taras depozīts, ko gan daudzu gadu garumā vēl nav izdevies ieviest.

“Tas, ko vēl vērtēsim, un par ko sākušās diskusijas, ir - vai nebūtu Latvijā jāveido viena kopīga, integrēta šī nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma Jo faktiski lielākajā daļā Eiropas valstu, izņemot Vāciju, kas ir gana liela, ir viena sistēma. Tie formāti var būt ir dažādi, kā tas notiek. Bet arī mēs redzam, ka ir interese no nozares puses - gan tiem, kas Latvijā ieved riepas, gan nolietoto riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem, par to, ka tai sistēmai vajadzētu būt vienai integrētai,” saka Alda Ozola.

Šobrīd riepu importētājiem ir iespēja vai nu maksāt dabas resursu nodokli – 660 eiro par tonnu, vai arī noslēgt līgumu ar kādu no uzņēmumiem, kam izsniegta atļauja savākt ievestās riepas un parūpēties par to pārstrādi. Šādā gadījumā par cenu, ko maksā dabas resursu nodokļa vietā, vienojas ar atkritumu apsaimniekotāju. Tā svārstās ap simt eiro. To sauc par ražotāju atbildības sistēmu.

Ar riepu apsaimniekošanu šobrīd strādā seši atbildības sistēmas uzņēmumi. Depozīta sistēmas izveide un tirgus atstāšana vienam spēlētājam varētu būt visai sarežģīta, ņemot vērā, ka tas būs iekārojams un iespaidīgs kumoss tirgus dalībniekiem.

Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācija Tīna Lūse saka: “Iespējams, ka tas varētu būt saprātīgs risinājums šajā nozarē tādēļ, ka valstij šajā gadījumā septiņu komersantu vietā būtu jāuzrauga viens. Un neaizmirsīsim tos pārējos ķēdes posmus. Protams, ir ir jāatrisina jautājums, kā tiek noteikta cena - kā valsts spēj pārbaudīt, cik pamatotas tiek piedāvāta šī cena par apsaimniekošanu, vai tur netiek rēķinātas nepamatotas izmaksas klāt.”

Šobrīd lielāko tirgus daļu dala divi uzņēmumi - Latvijas Zaļais punkts un Latvijas Zaļais fonds, kas dibināts tikai pirms gada. Tas visticamāk pārņēmis klientus no atbildības sistēmām, kurām iepriekš piespriesti sodi.

Riepu jomā pēdējie gan bijuši tikai par 2016.gadu – “Riepu blokiem” – 12 900 624 miljoni eiro, “Latvijas Zaļajam elektronam” - 1 285 330 eiro un “Nordic Recycling” - 321 047 eiro. Par to, vai visi uzņēmumi pārstrādājuši solīto apjomu 2017.gadā, pārbaudes vēl nav pilnībā noslēgušās. Bet pagājušo gadu sāks pārbaudīt tikai šā gada otrajā pusē.

Valsts vides dienests atkritumu apriti pēc papīriem pārbauda ar lielu laika nobīdi, kas pārkāpumu gadījumā apgrūtina faktiskās situācijas pārbaudi. Bet, lai veicinātu riepu pārstrādi, ministrija cer ieviest zaļo iepirkumu – publiskajos iepirkumos dodot priekšroka tiem, kuri izmanto no riepu pārstrādes produktiem iegūtus materiālus.

Uz augšu