Bordāns par zaudējumu Rimšēviča lietā vaino bijušo premjeru un citas amatpersonas

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns

FOTO: Ieva Makare / LETA

​Par zaudējumu Eiropas Savienības Tiesā (EST) kukuļņemšanā aizdomās turētajam Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam, kas viņam vismaz uz laiku ļauj atgriezties bankas vadītāja krēslā, atbildīgi ir bijušais premjers [Māris Kučinskis (ZZS)], bijušais tieslietu ministrs [Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK)] un prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāji [Ēriks Kalnmeiers un Jēkabs Straume], šorīt LTV "Rīta panorāmā" vērtēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns izteicās, ka šo iestāžu vadītāji bijuši atbildīgi par taktiskas izvēli konkrētajā tiesvedībā. Galvenā atbildība gulstoties uz prokuratūru, kurai bijis jāsaprot, kas ir svarīgāk - cienīgi izturēties pret EST un uzrādīt pierādījumus vai arī uzturēt ieņemto pozīciju.

Ministrs domā, ka viena no problēmām bijusi tā, ka stratēģija konkrētajā gadījumā bijusi balstīta tikai uz nostāju, ka lieta nav piekritīga šai tiesai, bet EST lēmusi citādi un, iespējams, atbildīgie nav bijuši sagatavojuši tālāko taktiku šādam pavērsienam.

Taujāts, vai Latvijas pārstāvība lietā bija gana kompetenta, Bordāns uzsvēra, ka Latvija jau vairākus gadu desmitus ir brīva valsts un pieredzes trūkums nedrīkstētu būt. "Bet ja ģenerālprokurors tā jūtas, tad esmu par to ļoti pārsteigts," izteicās politiķis. Viņš uzskata, ka lietas bieži vien izšķir attieksme pret tām, piemēram, cik rūpīgi gatavojas utt.

Pēc Rimšēviča uzvaras EST esot sākta analīze, kā uzlabot Latvijas pārstāvniecību tiesvedībās.

Bordāns gan atzīmēja, ka spriedums nekādā veidā netraucē izmeklēšanu Rimšēviča lietā, kurā rezultāti tiekot gaidīti pēc iespējas ātrāk.

Kā ziņots, EST februāra beigās paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija neesot sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.

KNAB pērn 18 .jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu.

Uz augšu