Vai robotiem kādreiz būs pašapziņa? Zinātnieki pie tā strādā

Cilvēkveidīgais robots Sofija

FOTO: Ramil Sitdikov / Sputnik

Pašapziņa jeb sevis kā indivīda un individualitātes apziņa ir viena no lietām, kas definē mūs kā cilvēkus. Bez pašapziņas mēs nevarētu pārvietoties, komunicēt, just un izdzīvot mūžīgi mainīgajā un ar citiem cilvēkiem pilnajā pasaulē. Mums ir jāapzinās sevi ne tikai tad, kad kaut ko darām, bet arī tad, kad mums jāparedz iespējamās mūsu darbības sekas.

Ja pieņem, ka vēlamies, lai roboti kādreiz iekļautos sabiedrībā, viena no svarīgākajām lietām būtu radīt mākslīgo intelektu, kas spēj apzināties sevi. Ja šīs mašīnas reiz būs mūsu aprūpētāji vai sabiedrotie, tām ir jāspēj iedomāties sevi mūsu vietā. Tiesa, kamēr zinātnieki vēl ir ļoti tālu no pašapzinīga mākslīgā intelekta radīšanas, tomēr progress pastāv.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Robotics”, zinātnieki radīja robota roku, kas apzinājās savu fizisko formu, proti, tai bija primitīva pašapziņa. Šis ir jaunākais un ļoti nozīmīgs solis pašapziņas iedvešanā robotiem.

Kā rakstīts izdevumā "The Conversation", nepastāv ideāls zinātnisks izskaidrojums, kas tieši ir cilvēka pašapziņa. Vairāki pētījumi neirozinātnē parāda, ka smadzeņu garozas tīkli motorajos un parietālajos reģionos aktivizējas dažādos kontekstos pat tad, kad mēs fiziski nekustamies. Piemēram, izdzirdot vārdus “pacelt” vai “iespert”, aktivizējas smadzeņu motorās zonas. Līdzīga aktivitāte šajos smadzeņu rajonos notiek, kad cilvēks vēro kādu strādājam vai kustamies.

No tā izriet hipotēze, ka mēs saprotam citus tā, it kā mēs paši būtu viņu vietā. Tas ir fenomens, ko ārsti dēvē par “iemiesoto simulāciju”. Tieši šāda spēja mums būtu jāpiešķir mākslīgajam intelektam.

Zinātnieku komanda, kas veica iepriekšminēto pētījumu, izmantoja tā saucamo dziļās mašīnmācīšanās tīklu, lai, balstoties uz dažādām kustībām, robota rokā izveidotu tās pašmodeli. Svarīgi ir tas, ka mākslīgajam intelektam netika dota nekāda informācija par rokas ģeometrisko formu un kustību pamatā esošo fiziku, ko tā iemācījās no kustībām un kļūdām. Līdzīgi kā mazulis, kurš lēnām apjauš pats savas rokas un to spēju potenciālu.

Vēlāk mākslīgais intelekts varēja izmantot iegūto informāciju par tās formu, izmēru un kustībām, lai veiktu paredzējumus, kas saistīti ar potenciālajām nākotnes kustībām, piemēram, kaut kā paņemšanu ar rīku. Kad zinātnieki fiziski izmainīja robota roku, nesakritība starp robota paredzējumiem un realitāti lika tam atsākt mācīšanos.

Tomēr uztraukumam par to, ka roboti pārņems pasauli, pagaidām nav pamata, jo, līdzīgi kā sīpolam, cilvēka pašapziņai ir vairāki slāņi. To vidū ir spēja identificēties ar savu ķermeni, apzināties un rīkoties saskaņā ar tā fiziskajām spējām, uztvert pasauli no sava ķermeņa vizuāli telpiskās perspektīvas u.c.

Lai arī sarežģītais uzdevums, robotā radīt pašapziņu ar visiem tās daudzajiem slāņiem, ir bērna autiņos, tomēr pamati tam ir likti.

Interesanti, ka šis pētījums var palīdzēt mums labāk saprast pašiem sevi, proti, tagad ir zināms, ka robots spēj adaptēt savu fiziskā ķermeņa apziņu, kad tam tiek veiktas izmaiņas. Tas varētu būt labs pamats padziļinātiem cilvēka apziņas pētījumiem.

Uz augšu