Balamku (mītiskā maiju dieva Jaguāra ala) izpēte arheologiem atklājusi pārsteidzošus reliģiskos artefaktus un var sniegt jaunu informāciju par maiju civilizācijas dzimšanu un krišanu, vēsta izdevums “National Geographic”.
Arheologus pārsteidz 1000 gadu neskarta maiju ala (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arheologi, meklējot svēto avotu zem senās maiju pilsētas Čičenicas, pavisam nejauši atklājuši alu ar vairāk nekā 150 rituāla objektiem, kas neskarti tur nogulējuši aotuveni 1000 gadu. Virknē alas kambaru zinātnieki varētu atrast jaunus pavedienus, kas vēstītu par maiju civilizācijas dzimšanu un galu.
Par šo atklājumu preses konferencē paziņoja Meksikas Nacionālais antropoloģijas un vēstures institūts.
Alu sistēmu 1966. gadā atklāja fermeri, tomēr Balamku arheologi apmeklēja tikai tagad, jo arheologs Viktors Pinto lika to aizzīmogot. Pēc tam visi par alu aizmirsa uz vairāk nekā 50 gadiem, kad to vēlreiz nejauši atklāja arheologu komanda, kas šajā teritorijā meklēja svēto avotu.
Arheologu komandas vadītājs Džilermo de Anda stāstīja, ka stundām esot ložņājis uz vēdera pa šaurajiem alu sistēmas tuneļiem, pirms atklājis kaut ko pavisam negaidītu: kaskādi ar ziedojumiem, ko tur atstājuši Čičenicas iedzīvotāji. Artefakti bija perfekti saglabājušies un nebija aiztikti tūkstoš gadu.
“Es nespēju parunāt un sāku raudāt. Esmu analizējis cilvēku atliekas citā Čičenicas arheoloģisko izrakumu vietā, tomēr nekas nav salīdzināms ar sajūtu, kāda man radās, vienam pirmo reizi ieejot tūkstoš gadu neskartā alā. Tur gandrīz varēja just seno maiju klātbūtni,” stāstīja de Anda.
Lai piekļūtu tikai pirmajiem septiņiem Balamku rituālajiem kambariem, arheologiem ir uz vēdera jālien simtiem metru pa šauriem alas tuneļiem. Jaunatklātajā rituālajā kambarī arheologi pagaidām identificējuši vairāk nekā 150 dažādus artefaktus.
Kāpēc 1966. gadā Viktors Pinto nolēma alu aizzīmogot, joprojām ir diskutabls jautājums, tomēr, pateicoties tam, arheologiem šodien ir lieliska iespēja gūt atbildes uz daudziem jautājumiem par maiju civilizāciju.
“Alas un dažādas pazemes ejas senie maiji uzskatīja par izeju uz pazemes pasauli, un tās ir vienas no svētākajām vietām, kur tika veiktas dažādas reliģiskas ceremonijas,” skaidroja Kalifornijas universitātes pētniece Hollija Moisa.
Kamēr alu arheoloģija tikai sāka attīstīties 20. gadsimta 80. gados, arheologi vairāk pievērsās monumentālajai arhitektūrai un artefaktiem, kas atrasti monumentu tuvumā.
Pētnieki cer, ka tālākie alu sistēmas pētījumi atklās detaļas par notikumiem, kas noveda maiju civilizāciju līdz izmiršanai.