Kristiešiem sākas gavēnis. Izvēlies, no kā tu atturēsies....
Gaļa, vīns vai sociālie tīkli....

FOTO: depositphotos.com

Pelnu trešdienā, 6.martā, kristiešiem sākas gavēņa laiks – 40 dienu gara miesas un gara sagatavošana Lieldienām. Līdz ar pavasara iestāšanos daļa cilvēku nolemj ievērot gavēni. Vieni to dara, reliģisku motīvu vadīti, otri ar atturību ēšanā vēlas uzlabot savu veselību.

Kā jau jebkuram uztura plānam, arī gavēnim vajag pareizo pieeju. Ir jāizvēlas, kā gavēni ieturēt.

Turklāt būtiski ir nepārprast šā laika galveno nozīmi! Gavēnis nekādā ziņā nav sinonīms vārdam “diēta” vai “badošanās”, ja neesi tam gatavs.

Interesanti, ka vārds "gavēnis" ir aizguvums no senkrievu valodas vārda "gavēt", kura senākā nozīme ir izturēties ar godbijību, ar cieņu. Baznīcas terminu vārdnīcā vārdu "gavēnis" skaidro kā atturības laiku, lai cienīgi varētu sagaidīt svētkus, – atturību ne tikai ēdiena izvēlē, bet arī dažādās izklaidēs.

Gavēni simboliski var uzskatīt par sevis attīrīšanu no visa liekā, vieglāk ieklausīties sevī.

Praktiski gavēnis paredz atteikšanos no gaļas, mūsdienās to papildina arī atteikšanās no saldumiem, baudvielām, arī no kafijas, alkohola un smēķēšanas.

Ja palūkojamies apkārt – tā var būt arī atteikšanās no pārāk liela tehnoloģiju vai sociālo tīklu lietojuma.

Šogad pāvests Francisks raksta: “Gavēt jeb mācīties mainīt mūsu attieksmi pret tuvākajiem un pret radību: no kārdinājuma visu “aprīt”, lai apmierinātu mūsu iekāri, uz spēju ciest mīlestības dēļ, jo tikai tā spēj aizpildīt mūsu sirds tukšumu. [..] Dot žēlsirdības dāvanas, lai pārtrauktu šo ārprātu – dzīvošanu, krājot tikai sev vienam, sevi mānot, ka tādā veidā nodrošinām sev nākotni, kura patiesībā nepieder mums. Un tādā veidā atradīsim prieku tajā plānā, ko Dievs ir ielicis radībā un mūsu sirdīs, un šis plāns ir: mīlēt Viņu, mūsu brāļus un visu pasauli, kā arī šajā mīlestībā rast patieso prieku.”

Gavēt ir arī jāiesāk pakāpeniski, nav vēlams uzreiz visu nogriezt kā ar nazi. Un tāpat gavēņa beigas nenozīmē, ka uzreiz drīkst mesties virsū aizliegtajiem produktiem, lai arī cik ļoti mēs pēc tiem ilgotos.

Gandarījums no gavēšanas nav konfekšu kārbas iztukšošana vai kotlešu pannas izēšana. Pārmērības pēc atturēšanās noved pie liekā svara.

Jāatceras, ka gavēšana varbūt bīstama maziem bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem, kuriem ir jebkādas saslimšanas.

FOTO: depositphotos.com

Ko par gavēni domā dietologi un uztura speciālisti?

«Pozitīvi ir tas, ka gavēņa laikā cilvēki dzīvo veselīgāk un ir mazāk kaitīgu paradumu, vairāk uzturā tiek lietoti augļi, dārzeņi, zaļumi un pākšaugi. Tas viss var labvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību,» uzsver diētas ārste Lolita Neimane. Ir pētījumi, kas liecina, ka gavēņa laikā var samazināties kopējais holesterīna līmenis un asinsspiediens, dažiem samazinās svars. Var būt arī mazāk patīkamas sekas – samazinās kalcija līmenis un augsta blīvuma holesterīns asinīs. «Taču gavēņa laiks nav tik ilgs, lai cilvēkam, kuram ir laba veselība, nodarītu kādu kaitējumu,» atgādina Lolita Vija Neimane. «Ja runājam par badošanos, kad cilvēks pārtiek tikai no ūdens, tad tas būtu darāms, tikai un vienīgi konsultējoties ar savu ārstu.”

“Ēst ir labi. Laba apetīte ir veselības pamats. Ēdiens mūs stiprina, tāpēc nebūtu pareizi atteikties no ēdiena pavisam vai ļoti to samazināt,” uzskata dietologs raidījumā “4. studija” Andis Brēmanis. “Labāk padomāt par konkrētiem ēšanas ierobežojumiem katru dienu, visas turpmākās dzīves laikā.”

Dalies komentārā, vai tu ievērosi gavēni un no kā tu atturēsies?

Uz augšu