Pret VID sūtītajām vēstulēm jāattiecas nopietni (54)

VID ilgāku laiku bija bez vadītāja. Kāda situācija ir dienestā, jums sākot darbu ģenerāldirektores amatā?

Lai gan dienestam nav bijis vadītāja, institūcija ir labā stāvoklī. Tie projekti, kas ir iesākti, tiek turpināti. Pie tam arī prioritārie projekti, kas bija jāsāk šogad, ir iesākti.

Šie projekti ir saistīti ar nodokļu reformu?

Arī ar nodokļu reformu. Šis ir pirmais 1.marts manā dzīvē, esot šeit, un arī kolektīvs tam bija rūpīgi gatavojies. Izrādot arī savu iniciatīvu, kā vēl pilnveidot VID darbu 1. martā, kad ir liels cilvēku pieplūdums, mani patīkami pārsteidza, ka par daudzām lietām jau bija padomāts. Nebija tā, ka šajā institūcijā gaidītu kādus notikumus ar domu - “kā būs, tā būs”. Tā nebija, un man ir ļoti labi un domājoši vietnieki. Es domāju, ka ar tādām vietniecēm kā Daci Pelēko vai Vitu Narnicku var kalnus gāzt.

Kādi būs jūsu galvenie izaicinājumi VID ģenerāldirektores amatā?

Galvenie izaicinājumi, pirmām kārtām, būs sadarbības veicināšana pašā institūcijā. Ja institūcijā ilgstoši nav bijis vadītājs, tad katra struktūrvienība iemācās dzīvot pati par sevi. Mans uzdevums ir tās vest kopā, un to es jau pašreiz daru. Jau pašlaik ir tādi kā klasteri jeb domubiedru grupas, kurās ir sadarbības elementi.

Vēl viens izaicinājums - ārējā sadarbība, jo tā nemitīgi mainās. To pašu blēžu un kontrabandistu izdoma ir nebeidzama. Man jācenšas nodrošināt atbilstošas zināšanas personālam, lai mēs varam strādāt apsteidzošā režīmā, tajā skaitā iesaistoties sadarbības projektos ar citām Baltijas valstīm.

Vēl arī par klišeju kļuvusī ēnu ekonomika. Tā nav kļuvusi par kaut ko atrautu no ikdienas, jo tā arī pastāv ikdienā. Viss ieņēmumu dienesta darbs ir veltīts tam, lai palielinātu ieņēmumus no nodokļiem. Pārējais ir papildu elementi.

Šis gads nebūs izņēmums, kad daļa ieņēmumu tiks gūti no ēnu ekonomikas apkarošanas. Dace Pelēkā ir uzņēmusies šīs darba grupas vadīšanu, un mēs esam uzņēmušies identificēt nozares, kam varētu pievērsties vairāk. Tas, kas ir iepriekš darīts, – vēlreiz iziet cauri konkrētiem dzīves piemēriem. Mums jācenšas pieķerties masīvāk ēnu ekonomikas cēloņiem.

Cik lieli resursi varētu tikt ieguldīti ēnu ekonomikas apkarošanā?

Ar to jau nodarbojas visi četri tūkstoši šīs iestādes darbinieku. Nav nevienas pārvaldes, kas nebūtu saistīta ar nodokļu maksātāju. Ēnu ekonomika jau rodas nozarēs, tā nerodas uz līdzenas vietas. Tādēļ nodokļu pārvalde, kas skatās deklarācijas un veic atmaksas – ja redz šaubīgus gadījumus, nodod tos tālāk auditēšanai. Gan nodokļu kontroles pārvalde, gan policija un analītiķi dod pienesumu ēnu ekonomikas apkarošanai.

Arī runājot par nodrošināšanas pārvaldi, attīstām vairākus projektus, īpaši muitā, kur ir nepieciešama papildu iepirkumu kapacitāte, ne tikai parastajā izpratnē, bet arī inženieru kapacitātē. Tā ka var droši apgalvot, ka ar šo jautājumu nodarbojas visi, gan tieši, gan pastarpināti.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) teica, ka tagad galvenais mērķis ir padarīt VID par servisa, nevis represīvu iestādi. Kas tiek darīts, lai to panāktu?

Es domāju, ka pēdējos četros gados ir bijis būtisks progress šajā jomā. Mēs strādājam pēc principa “Konsultē vispirms!”, tāpēc esam ne tikai e-paraksta, bet arī “Konsultē vispirms!” līderi.

Vienīgais, kas jākonstatē, – uzņēmumi mūs nereti pārprot, jo tad, kad uzrakstām konsultējošu vēstuli, viņiem liekas, ka tas ir maigs mājiens. Mēs tiešām cenšamies un ar konkrētu uzņēmēju izrunājam to, ka ir veikta analīze konkrētajā uzņēmumā un secināts, ka tur algas ir zemākas nekā vidēji citur nozarē, un esam konstatējuši, ka uzņēmumam ir šaubīgi partneri.

Mēs gaidām reakciju no uzņēmēja, jo tā bargā vēstule sekos pēc tam. Tāpēc uzņēmējiem princips “Konsultē vispirms!” jāuztver pietiekami saprātīgi, jo tas tiešām ir draudzīgs aicinājums pārskatīt konstatētās nepilnības. Tas nenozīmē, ka mēs neko nezinām par tevi un rakstām aiz bezspēcības.

Serviss ir arī tas, ka aicinām uzņēmējus izskatīt savus darījumu partnerus, ja mums par viņiem ir informācija, ka tie nav godprātīgi. Ir uzņēmēji, kas ir saprātīgi, un viņi tiešām koriģē savu rīcību.

Bet tie, kas to nedara, arī saskaras ar tālākām sekām. Man jau arī raksta, ka “mums jau nav jāpārliecinās par katru savu darījumu partneri”! Nē, jums ir jāpārliecinās, jo, ja jūs nezināt, kāds ir jūsu darījumu partneris, tad tas ir jūsu risks, jo Ieņēmumu dienests par dažādām problēmām vērsīsies pie jums.

Stājoties amatā, medijos izskanēja ziņas, ka jūs atsakāties no sava darba kabineta. Līdzīgi rīkojušies arī atsevišķi jaunie ministri, un vai tas varētu liecināt par jaunas kultūras ienākšanu Latvijas varasiestādēs?

Es nezinu, vai šeit jārunā par kultūru... Kas ir vajadzīgs vadītājam? Vadītājam ir nepieciešams dators, jo ar to var strādāt jebkur. Tas, kas ir vajadzīgs, – sanāksmju telpas, kur tikties un pārrunāt dažādas lietas ar kolēģiem. Manā nosacītajā kabinetā jau pašlaik notiek dažādas sanāksmes. Tas, kas man liekas svarīgi, ka, šeit esot, tiekoties ar kolēģiem, es varu risināt dažādus jautājumus.

Taču vēl ir lietas, ko līdz galam neesmu sapratusi – to, kas man būtu jādara kabinetā, piemēram, jāparaksta papīri, es to daru mājās pēc darba (smejas). Es zinu, ka pareizi organizēju darbu šeit, jo tiekos ar kolēģiem, tomēr man jāsaprot, kā iekļauties saprātīgās stundās.

Tas ir galvenais izaicinājums, ka esi tik mobils, ka tev darbs ir visu laiku. Es vakar atkal pieķēru sevi pie domas, ka rakstu īsziņas par darbu, bet pulkstenis jau sen pāri 20:30. Tas ir nepareizi. Bet tā ir tāda lieta, ka tu esi mobils un tevi var sasniegt. Es bieži uzrakstu kādu ziņu tikai tāpēc, lai neaizmirstu par to. Skatos – jā, jebkurā brīdī cilvēki atbild. Tas īsti pareizi gan nav. Vācijā, piemēram, pēc plkst. 18:00 nedrīkst atbildēt uz darba epastiem. Tā ir tā mobilitāte, jo, ja priekšnieks sēž ar tevi vienā telpā, tu ar viņu esi dinamiskā kontaktā.

Ienākumu deklarācijas – lielā ažiotāža saistībā ar tām ir saistāma ar iespējamajiem parādiem vai arī tā ir vēlme atgūt pārmaksātos nodokļus?

Pēc pēdējiem datiem, personas, kas saņems atpakaļ pārmaksātos nodokļus, ir 93%. Attiecīgi – 7% cilvēku ir jāatmaksā nodokļu parāds. Jā, cilvēki to dara, viņi izmanto savas tiesības. Varbūt tāpēc, ka tagad atgūt nodokļus potenciāli ir vieglāk. Vēl tas, ka ir paplašināts klāsts, no kā atgūt pārmaksātos nodokļus, piemēram, par interešu izglītību.

Kopumā domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka labumu ir vairāk un arī iesniegt deklarāciju ir vieglāk. Protams, cilvēku interese par to, vai viņš ir palicis parādā vai nav, arī dara savu. Tas ir kaut kas jauns, un par jauno ir interese. Mēs esam priecīgi par katru, kas ar mums stājas attiecībās, mēs tā varam ikvienu valsts iedzīvotāju sasniegt.

Kā dienests gatavojās lielajam pieplūdumam gan EDS, gan arī šeit uz vietas [VID ēkā]?

VID tam gatavojās ilgstoši. Lai varētu ieviest nodokļu reformu, tika ieguldīti lieli līdzekļi programmatūras izstrādē un testēšanā. Mēs jau 21. februārī bijām sagatavojuši EDS sistēmu. Mēs arī novirzījām 15 papildu cilvēkus darbam zālē, kas palīdzēja atnākušajiem iedzīvotājiem, kuri klātienē rakstīja deklarācijas.

Tagad esam novirzījuši vairāk darbinieku deklarāciju apstrādei. Tas nozīmē, ka šodien [otrdien, 5. martā] iedzīvotājiem varētu būt pārskaitītas pirmās nodokļu pārmaksas. Tas ir serviss, ko piedāvājam cilvēkiem. Mēs tam ilgstoši gatavojāmies, un rezultāts bija labs.

Protams, mēs analizējam šo situāciju e-vidē, ka nevar apkalpot vienlaicīgi 30 tūkstošus cilvēku. Skatīsimies, cik izmaksās kapacitātes palielināšana. Ja tas nodokļu maksātājiem būs pārāk dārgi, tad būs jāmeklē citas iespējas. Ja būs saprātīgas izmaksas, tad, protams, varam veidot sistēmu, kas var apkalpot vairāk par 30 tūkstošiem. Ja tas maksās miljonu, tad to nedarīsim, bet, protams, skatīsimies un analizēsim, ko var darīt.

Kāds būtu jūsu ieteikums, lai šis parādnieku rādītājs nākamgad būtu mazāks?

Katram no mums ideālā variantā būtu katra gada sākumā jāmēģina saprast, kā mēs šo gadu nodzīvosim, plānojot savas finanses. No vienas puses – vai mēs visi būsim tik finansiāli pratīgi, lai to panāktu? Lai to darītu, jābūt labai finanšu pratībai. Es zinu cilvēkus, kas tā dara. Viņi tiešām skrupulozi sarēķina savas finanses.

Vai katrs no mums to varēs, neesmu droša. No otras puses, ja mums ir redzējums, var sazināties ar nodokļu konsultantu. Vēlams gan to darīt janvārī, kamēr vēl nav tik liels interesentu pieplūdums. Ikviens var saņemt konsultāciju, taču ir jābūt izpratnei par to, ko vēlas darīt. Protams, es varu teikt, ka līdz gada beigām strādāšu šajā darba vietā, bet kas to lai zina? Varbūt man mainīsies darbs.

Domāju, ka labāk būtu konsultēties, bet mums arī mājaslapā ir rīks, kuros sniegti paskaidrojumi. Bet tas arī ir atkarīgs no tā, kā jūs vēlaties dzīvot šo gadu. Gribētos, lai tā finanšu pratība būtu lielāka, bet vienmēr kādam var gadīties. Bet mēs nekādā gadījumā neaicinām cilvēkus strādāt mazāk! Bija jau paziņojums, ka cilvēki, kas saņēmuši vairāk, tiek sodīti. Tāda situācija gan nav. Politiķi arī ir sarosījušies situācijas vienkāršošanā, un cerēsim, ka izdosies to situāciju padarīt vienkāršāku.

Politiķi līdz šim ir izteikušies, ka VID ir iznesis lielāko nodokļu reformas smagumu uz saviem pleciem. Vai varbūt ir vēl kādi priekšlikumi, kā padarīt nodokļu sistēmas administrēšanas darbu vienkāršāku?

Es un mani kolēģi par to esam domājuši, un vienīgais risinājums, kā to padarīt vienkāršāku, ir elektroniskie risinājumi. Jāizveido tāda sistēma, kur var maksimāli maz domāt, un izveidota tā, ka, nospiežot kādu pogu, viss sanāk. Domāju, ka mēs jau esam mērķtiecīgi vairākus gadus gājuši uz to, kā ir šobrīd, kad, sagatavojot deklarāciju, ar dažiem klikšķiem viss jau ir gatavs. Ir viegli, ja ir norādīti visi dati.

Šogad gribam kapitāla pieauguma deklarēšanu, domāju, ka nākamais lielais solis būs elektronisko rēķinu ieviešana uzņēmumiem. Ja uzņēmumi vairāk strādātu ar elektroniskajiem rēķiniem, tad, piemēram, PVN būtu iespējams aprēķināt automātiski.

Katras atskaites un deklarācijas izveide – tas ir slogs. Katra deklarācija, ko varam nosvītrot, tas ir bonuss. Skaidrot nodokļus un likumus var nodokļu speciālisti, bet parastajam iedzīvotājam svarīgi ir, lai to var izdarīt maksimāli vienkārši. Mums ir arī Pasaules bankas projekts, kurā ir paredzēts punkts, kā “uzlabot spēju maksāt nodokļus”. Tas nav tik tālas nākotnes jautājums, jo, ja mēs paskatāmies uz IT sniegtajām iespējām tagad un pirms dažiem gadiem, tad tās ļoti attīstās.

Tātad elektroniskie risinājumi ir viens no veidiem, kā VID varētu uzlabot savu darbu?

Protams, ja mums ēnu ekonomikas īpatsvars nebūtu 22%, tad nodokļu administrēšana būtu daudz lētāka. Mums tagad jāizdara spiediens, lai ēnu ekonomika kļūtu mazāka. Ja mums puse no laika jāveltī cīņai pret pastāvošo situāciju ēnu ekonomikā, tad arī sistēmas uzturēšana ir dārgāka.

Ir pētījumi, cik mums izmaksā viena eiro iekasēšana. Protams, jebkurš represīvais pasākums ir par kārtu dārgāks nekā brīvprātīgais.

Man būtu priekšlikums, ko ar asociācijām plānojam runāt, – vispirms ieviest kārtību pie sevis, jo tad mums būs mazāk jāsoda un būs vajadzīgi mazāk resursu, lai jūs pieskatītu. Ja mums ir jāveic audits, jāraksta lēmums un jāpārsūdz trīs instancēs, tad tas, protams, prasa resursus.

Skaļa lieta, kas pēdējā laikā ir izskanējusi, ir labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV) vīra uzņēmuma lieta. Viņš ilgstoši nav atbildējis uz VID sūtīto vēstuli. Cik ilgi VID parasti gaida atbildes uz šādām vēstulēm?

Jāsaka, ka nekomentēšu konkrēto gadījumu, taču šeit var būt pārpratums saistībā ar principu “Konsultē vispirms!”, jo ir zināms cikliskums mūsu rīcībā. Jebkurš uzņēmējs zina, ka mēs nerīkojam kampaņas. Mēs esam reāli, ka cilvēkiem vajag laiku, lai pārkārtotu savu biznesu.

Kad pienāk “cikliskais brīdis”, tad skatāmies, vai kaut kas ir mainījies viņa darbībā vai nav. Mums nav vajadzīgs stāties tiešā kontaktā ar uzņēmēju, mēs redzam, vai situācija ir mainījusies pēc tā, kas norādīts deklarācijās. Mums nav nepieciešamības traucēt uzņēmējdarbību. Analītiski varam piekļūt jebkuram uzņēmumam un redzam, vai ir kādas izmaiņas uzvedībā vai nav.

Mēs vispirms konsultējam – vai tur ir kādas nepilnības algās, PVN vai arī citi faktori. Ja vēlāk mēs atveram deklarāciju un redzam, ka tur viss ir mainījies, tad mums vairs nav ko traucēt šo uzņēmēju. Tādā ziņā tas ir “Konsultē vispirms!“ cikliskums. Konsultē un vēlāk skaties, vai ir kādas izmaiņas.

Caur šo instrumentu – ar uzņēmēju konsultācijām - valsts budžets ir guvis simtus miljonu. Vienīgais, ko es varētu aicināt visus – pat ja arī VID atsūta šādu vēstuli, kur nav nekas bargs rakstīts, tomēr to vajag uztvert nopietni, nevis nolikt malā un teikt “ai, man VID kaut ko atrakstīja”. Tas jāuztver nopietni, jo tā ir konsultēšana, pirmais etaps. Nākamais etaps jau ir ar bargāku uzrunas formu.

Mans uzstādījums ir, lai mēs uzrunājam cilvēku cieņpilni, nevis tā, ka viņam uzreiz vajadzīgas sirdszāles. Šo konsultēšanas stāstu es gribētu attīstīt, kā arī veicināt labprātīgu nodokļu nomaksu un veicināt izpratni par to. Mūsu uzvarētu tiesu procents tomēr ir pietiekami liels, lai nepaļautos uz to, ka varētu mūs apspēlēt. Juristi un nodokļu konsultanti varbūt var teikt citādāk, bet mums ir 90% uzvarētās tiesas. Iekrist tajos 10% ir varbūtība, bet var arī neiekrist. Nonākot uz piedziņas pārvaldi, jau ir citādāks tas stāsts. Tad atkal jautā, kāpēc no manis piedzen? Bet sabiedrība jau prasa, ko mēs darām ar nodokļu parādniekiem. Mēs piedzenam.

Paldies par sarunu!

Paldies!