Elegantais Vecrīgas nams, kas vasarās allaž ir patvēries aiz koku lapu mudžekļiem, Rīgas pils mūriem un Anglikāņu baznīcas, savulaik ir bijis lepns daudzdzīvokļu nams. Tomēr, neraugoties uz ēkas cēlo izcelsmi, atrašanās vietu un grandiozajiem nākotnes plāniem, tā vēl aizvien ir tukšs grausts, kas tūristus pārsteidz ar visai bēdīgu skatu. Lai izpētītu, kas kādreiz ir bijušas skaistās ēkas un kas ar to graustiem notiks nākotnē, TVNET turpina rakstu sēriju “Grausta stāsts”.

Nelielais mūra namiņš Anglikāņu ielā 5 ir viens no tiem graustiem, kas atrodas cēlā un vēsturiski nozīmīgā Vecrīgas vietā, tomēr tik ļoti saplūst ar bruģēto ielu, ka šis nams šķietami kliedz klusāk. Kaut arī šī māja prot slēpties un saplūst ar Vecrīgas ielu, tā ir viena no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļiem – pamestajiem graustiem. Anglikāņu ielas namu veido vairāku ēku komplekss – maza bibliotēka un darbnīcas ar šarmantu verandu, ko ēkai 1913. gadā klāt piebūvējis arhitekts Vilhelms Bokslavs. Savulaik šis nams ir piederējis kādam augsti godājamam juristam un rātskungam Karlam Gothardam fon Fēgezakam, savukārt ēku ir projektējis izcilais vācbaltiešu arhitekts Kristofs Hāberlands, viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.

FOTO: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcija «Zudusī Latvija»

Rīgas rātskunga pasūtīts namiņš

Vēsturiskā ēka Anglikāņu ielā 5 ir celta 1795. gadā, un tās autors ir arhitekts Kristofs Hāberlands, turklāt šī ir viena no pēdējām izcilā arhitekta projektētajām ēkām. Tā kā Hāberlands savulaik ir bijis izteikts antīkās Grieķijas būvformas un hellēnisma piekritējs, arī Anglikāņu ielas namā ir vērojamas vairākas šā arhitektūras stila iezīmes, piemēram, kolonnas uz nama fasādes un dekoratīvie elementi virs logu ailēm. Tāpat arhitekts savu artavu pielicis arī interjera dizaina veidošanā - arī līdz mūsdienām namā ir saglabājušies vairāki oriģinālie kamīni, kas uz Latviju ir atvesti no Lielbritānijas.

Pati Anglikāņu ielas māja ir atradusies Paula bastiona iekšpusē, taisni uz 1706. gadā aizbērtā Rīgas kanāla jeb Pilsgrāvja, un vēl līdz mūsdienām ēkas dārza stūrī ir redzams tā fragments. Šī ir vienīgā vieta Rīgā, kur var apskatīt Rīgas aizsargsienas oriģinālo akmens apdari no pilsētas iekšpuses.

Šarmantais namiņš ir celts īpaši kādai senai un ārkārtīgi ietekmīgai vācbaltiešu dzimtai – Fēgezaku ģimenei, kas Latvijas teritorijā jeb tā laika Livonijā ir dzīvojusi kopš 15. gadsimta. Precīzāk – Anglikāņu nams ir piederējis rātskungam un juristam Karlam Gothardam fon Fēgezakam, bet pašu ēku tolaik dēvēja par Fēgezaku namu. Tiesa, Anglikāņu nams šai ģimenei nebija vienīgais īpašums – tiem piederējusi arī Anniņmuižas slavenā muižas māja, Vites muiža, Loberģu muiža, Kleistu muiža un vēl citas lepnas ēkas Rīgas apkaimē.

Līdz pat 20. gadsimta 30. gadu beigām Anglikāņu ielas māja ir piederējusi Rīgas Tirgoņu biedrībai un tajā arī atradusies arī vācu tirgotāju mācekļu patversme, Rīgas filatēlistu biedrība, kā arī Latvijas vēstures institūts. Savukārt pēc Otrā pasaules kara Anglikāņu ielas namā sāka darboties vairākas Valsts bibliotēkas nodaļas, kas tur atradās līdz pat 2014. gadam, tostarp arī LPSR Valsts grāmatu palāta, bet kopš 1989. gada - Bibliogrāfijas institūts. Pēc 2014. gada aprīļa, kad tika pabeigta jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka, no Anglikāņu ielas nama tika pārcelts teju viss tās literārais saturs, bet pašu ēku 2016. gadā par 1,91 miljonu eiro pārdeva izsolē. 

Gaidāmas grausta laimīgās beigas

Pēc ēkas pārdošanas tā ir nonākusi kādas privātpersonas rokās, bet līdz 2016. gadam tā ir piederējusi Latvijas Finanšu ministrijai. Kaut arī savulaik lepnais Anglikāņu ielas nams ir iekļauts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā, tas tomēr laika gaitā ir zaudējis savu sākotnējo spozmi un teju vai drūp kopā. Šobrīd ēka ir klasificējama kā B un C kategorijas grausts, proti, tā ir cilvēku drošību apdraudoša būve potenciāli bīstamā tehniskā stāvoklī. Gluži kā citiem graustiem, arī šīs ēkas īpašniekiem ir piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme jeb papildu 3% no ēkas kadastrālās vērtības.

FOTO: Jānis Škapars

Vadoties pēc Rīgas domes lietvedības informatīvās sistēmas, Rīgas pilsētas būvvalde pērnajā gadā īpašniecei atteicās izdot atļauju par Anglikāņu ielas ēkas pārbūves projektu – arhitektu biroja “Sudraba Arhitektura” ēkas renovācijas plānu.

Tanī pašā gadā īpašniece ir vērsusies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ar lūgumu sākt lokālplānojuma izstrādi zemesgabalam Anglikāņu ielā 5, kas nozīmē, ka jau tuvākajā nākotnē ēka piedzīvos renovāciju un to atkal izdosies ieraudzīt tās agrākajā spozmē.