Īrijas ministre: "Brexit" ir jēga pagarināt, ja risina problēmas, nevis ievelk neskaidrības

Īrijas valsts ministre Eiropas lietās Helēna Makentija.

FOTO: Reuters/ScanPix

"Brexit" būtu jēga pagarināt tikai tad, ja pagarinājuma laikā pastāv iespēja atrisināt konstatētās problēmas, nevis tas tikai kalpotu laika novilcināšanai un neskaidrību ievilkšanai, šādu pārliecību intervijā aģentūrai LETA pauda Īrijas valsts ministre Eiropas lietās Helēna Makentija.

Lai gan vārdos nenosauktas Eiropas Savienības (ES) augstas amatpersonas it kā minējušas, ka "Brexit" varētu tikt pagarināts līdz pat 2021.gadam, ministre sliecas domāt, ka ticamāka ir iespēja par īsāku pagarinājuma termiņu. Ja pagarināšana nozīmētu nodrošināt vienošanos un ir pārliecība, ka tas sniegs labumu, novēršot bezvienošanās scenāriju, tad Īrija to atbalstītu, teica Makentija.

"Arī pārējās ES dalībvalstis vēlas zināt, uz ko tādā gadījumā pagarinājums ved, lai pagarināšana nebūtu vienkārši neskaidrības paildzināšana. Eiropas Komisija (EK) un ES valstis vēlas saprast, vai pagarinājums tiktu prasīts, lai virzītos tuvāk iznākumam un vēlāk nebūtu jāattopas tieši tādā pašā situācijā kā šobrīd, sarežģījot dzīvi iedzīvotājiem un biznesam," uzsvēra ministre.

Viņa vērsa uzmanību - jo ilgāk šis process turpināsies, jo lielāka neskaidrība valdīs cilvēku, dažādu industriju un biznesa vidū, tādējādi traucējot tiem sagatavoties nākotnei. Tāpat ir teikts, ja "Brexit" tiktu pagarināts, tad Lielbritānijai būtu jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, un tam arī sekotu konsekvences attiecībā uz ES budžetu un citām lietām, minēja Makentija.

"Kompromisi bijuši no abām pusēm, tādēļ, beidzot ratificējot šo vienošanos, būtu iespēja pāriet pie sarunām par nākotnes attiecībām, proti, to, kā uzturēt pēc iespējas ciešākas attiecības ar Lielbritāniju, kā risināt robežas jautājumu un, kas būtiski, kā sniegt garantijas biznesa videi. Līdzko būtu vienošanās, būtu arī pārejas periods, un tad cilvēki zinātu, ka viņiem ir laiks, lai pielāgotos," teica Īrijas valsts ministre.

Makentija arī norādīja, ka Īrija bezvienošanās un citiem "Brexit" scenārijiem gatavojusies jau pirms paša referenduma Lielbritānijā. Vairākas valsts struktūras izstrādāja dokumentu ar iespējamiem izaicinājumiem un iespējamo ietekmi dažādās jomās, ja "Brexit" notiktu. Šis dokuments laika gaitā esot mainījies, ņemot vērā "Brexit" attīstību, piebilda ministre.

Viņa skaidroja, ka arī Īrijā bija plašas diskusijas ar dažādu jomu pārstāvjiem, tajā skaitā no izglītības, vides un lauksaimniecības sektoriem, lai šīs personas saprastu, kā norit "Brexit" sarunas un lai viņi nodotu vēstījumu valsts iestādēm par cilvēku bažām šajos sektoros. "Ir sektori, kas jau tagad ir izjutuši negatīvu ietekmi no "Brexit", piemēram, lauksaimniecība, kas vairāk nekā citi sektori ir atkarīga no Lielbritānijas," sacīja Makentija.

Ministre atzīmēja, ka iepriekš centrālais plāns bijis strādāt pie pielāgošanās un iespējamām sekām un tālākām attiecībām vienošanās gadījumā, tomēr pēdējā laikā ticis strādāts tieši pie bezvienošanās scenārija, kam tagad nepieciešamas vairākas tiesību aktu izmaiņas. "Tiek veikta gatavošanās ļoti lielam darba apjomam, kuru, mēs ceram, nebūs jāīsteno, tomēr tajā pašā laikā saprotam, ka tas ir jādara," cerību pauda Īrijas valsts ministre.

Uz augšu