Kariņš: Latvija un Somija vienisprātis, ka protekcionismam nav vietas ES nākotnē (1)

Viņš preses konferencē žurnālistiem skaidroja, ka pusēm bijusi ļoti interesanta un daudzpusīga diskusija. Premjeri runājuši pārsvarā par ES aktuālajiem jautājumiem, jo Somija arī vadīs nākamo ES prezidentūru. Kariņš atzīmēja, ka abām valstīm ir labas un vēsturiskas attiecības, kā arī kopīgas intereses, tādēļ puses strādās plecu pie pleca, lai tās virzītu ES līmenī.

Gan ekonomiskajos, gan drošības un klimata jautājumos abām valstīm esot daudz kopīgu viedokļu un interešu. Kariņš norādīja, ka abas valstis ir salīdzinoši mazākas nekā citas ES dalībvalstis, un šādām valstīm atvērti tirgi ir labākais veids, kā veicināt tautsaimniecības izaugsmi.

Puses pārrunājušas arī ES daudzgadu budžeta jautājumus. Kariņš Somijas kolēģim izteicis cerību, ka vienošanos par budžetu izdosies panākt Somijas prezidentūras laikā. Latvijas premjerministrs Somijas kolēģim atgādinājis, ka Latvijai ir svarīgi kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas jautājumi, neskatoties uz to, ka pastāv arī jaunas prioritātes.

"Latvijas galvenā prioritāte ir taisnīgums. Ja kohēzijas līdzekļus samazina, lai tā būtu, bet tad lai mūsu samazinājums nav neproporcionāli lielāks kā citiem. Tiešmaksājumu jautājumā skaidroju kolēģim, ka pret Latvijas lauksaimniekiem valda ilgstoša diskriminācija, un tie tiek diskriminēti Vienotajā tirgū. Šķita, ka Somijas kolēģis labi to sadzirdēja un saprata," teica Kariņš.

Savukārt drošības jautājumos abas valstis ļoti labi saprotot draudus, kas ir iespējami ES un nāk no Krievijas, minēja Latvijas premjerministrs, piebilstot, ka abām valstīm ir gara un bagātīga pieredze ar šo Austrumu kaimiņu. Viņš vērsa uzmanību, ka Somija nav NATO, tomēr Latvija un Somija ir cieši sabiedrotie arī drošības jomā, kā arī ir vienisprātis, ka jebkura militārā sadarbība ES nevar būt pretrunā ar NATO, jo alianse ir un paliek galvenais drošības balsts.

Klimata jomā abas puses uzskata, ka nevar runāt tikai par CO2 samazinājumu, jo vienlaikus jādomā arī par risinājumiem, kā radīt jaunas darbavietas un veicināt ekonomiku, kam atslēga esot jauno tehnoloģiju attīstības veicināšana.

Komentējot Somijas pievienošanās "Rail Baltica" projektam, Kariņš skaidroja, ka šis projekts ir ļoti svarīgs abām valstīm. Viņš minēja, ka projekts ir dārgs, ja salīdzina ar Baltijas valstu tautsaimniecības izmēriem, tādēļ būtisks ir ES līdzfinansējums. Latvijas premjerministrs pauda prieku, ka "RB Rail" vada soms un projektam pievienojusies arī Somijas valdība, kā arī lielāka aktivitāte tiek gaidīta no Polijas.

Arī Somijas premjers norādīja, ka projekts ir svarīgs gan Somijas uzņēmējiem, gan tūristiem, jo tādējādi tiktu izveidots alternatīvs maršruts. Viņš skaidroja, ka pašlaik Somija uzņēmuma kapitālā ieguldījusi divus miljonus eiro, un valsts pievienošanās projektam ir veiksmīgs pirmais solis. Tāpat Sipile pauda cerību, ka kādu dienu beidzot tiks atklāt tunelis starp Tallinu un Helsinkiem.

Viņš atzīmēja, ka abas valstis stādā, pamatojoties uz kopīgiem ideāliem, un ES tām ir daudz kopīgu interešu. Somijas premjers minēja, ka Latviju ik gadu apmeklē daudz tūristu no Somijas. Tāpat Latvijā aktīvi darbojoties aptuveni 400 Somijas uzņēmumi, tādēļ varot teikt, ka tirdzniecības attiecībās viss veicas ļoti labi.

Abas valstis arī strādājot pie Baltijas jūras reģiona stabilitātes nodrošināšanas, kā arī uzskata, ka ES vajag turpināt pilnveidot Vienoto tirgu. "Somija drīz uzņemsies prezidentūru ES. Esmu priecīgs par Latvijas atbalstu tam. Mūsu galvenās prioritātes prezidentūras laikā būs ekonomiskā attīstība, iekšējais tirgus, drošība, sadarbība aizsardzībā, hibrīddraudu novēršana, kiberdrošība un klimata pārmaiņas," norādīja Sipile.