Savai tautai un valstij: atklās izstādi par izcilo tiesībzinātnieku un politiķi Paulu Mincu

FOTO: Publicitātes foto

Izstāde “Savai tautai un savai valstij: Pauls Mincs, Latvijas valstsvīrs” ir tapusi kā ebreju kopienas veltījums Latvijas valsts simtgadei. Izstāde stāsta par vienu no savulaik ievērojamiem politiķiem un intelektuāļiem, kas ir devis savu artavu valsts veidošanā un attīstībā. Svinīga izstādes atklāšana notiks 12. martā plkst. 17:00 ar trim priekšlasījumiem par šīs izcilās personības darbību un dzīvi.

Svinot Latvijas valsts simtgadi, 12. martā muzejs “Ebreji Latvijā” atklās ceļojošo izstādi par Paulu Mincu (1868, Daugavpils – 1941, Krasnojarskas apg.) – vienu no ievērojamākajiem Latvijas ebreju sabiedriskajiem darbiniekiem un politiķiem Latvijas pirmās brīvvalsts laikā.

Ceļojošās izstādes pirmā pieturvieta - muzeja “Ebreji Latvijā” telpas no 2019. gada 13. marta līdz 10. septembrim. Vēlāk tā tiks izrādīta dažādās skolās. Izstādes mērķis ir parādīt jaunajai paaudzei valstsvīra personības tapšanas procesu valsts dibināšanas apstākļos, kā arī caur vienas personas likteni parādīt šo straujo un mainīgo laikmetu.

FOTO: Publicitātes foto

Pauls Mincs nāk no ģimenes ar senām intelektuālām tradīcijām – starp viņu senčiem var atrast reliģiskos līderus, finansistus, uzņēmējus, kas bija aktīvi sabiedriskajā dzīvē un labdarībā. Pats, būdams advokāts un jurists, viņš iedvesmoja arī savus bērnus izglītoties tieslietu jomā. Krimināltiesībām bija veltīta visa viņa profesionālā darbība. Viņa mācību grāmata “Krimināltiesību kurss,” kuru viņš izstrādāja būdams LU profesors, ir aktuāla arī mūsdienās.

Veiksmīgu advokāta un jurista karjeru viņš savienoja ar aktīvu sabiedrisku un politisku darbību. 1905. gada revolūcijas laikā viņš piedalās liberālo partiju darbībā, vairākus gadu desmitus vada Ebreju izglītības biedrību un citas labdarības organizācijas. Pirmā pasaules kara laikā viņš aktīvi iesaistījās palīdzības sniegšanā bēgļiem un deportētajiem Kurzemes ebrejiem.

Nodibinoties Latvijas valstij, viņš kā viens no ebreju minoritātes pārstāvjiem iekļāvās Tautas Padomē un tika iecelts par Valsts kontrolieri, šajā amatā paliekot divus gadus līdz 1921. gadam, faktiski liekot pamatus Valsts kontroles darbībai.

1941. gada 14. jūnijā viņš kopā ar ģimeni tika deportēts uz Krasnojarskas apgabalu, apcietināts, un mira ieslodzījumā 1941. gada 28. decembrī.

“Mincs ir viena no tām Latvijas vēstures figūrām, kura devums joprojām ir maz pētīts. Politiku viņš uzskatīja nevis par savu aicinājumu, bet drīzāk par smagu nastu. Ir labi zināmi viņa juridiskie uzskati, ko viņš ir paudis desmitiem rakstos un grāmatās, bet citās jomās viņš palika diezgan noslēgts cilvēks. Mincs daudz koncentrējās uz jautājumiem, kas bija viņam tuvi kā sabiedriskajam darbiniekam. Ir labi zināma viņa laipnība, sirsnība un vēlme cilvēkiem palīdzēt un tos atbalstīt, bet maz zināms ir stāsts par viņa darbību. Visa XX gs. pirmās puses Latvijas vēsture ir atspoguļojies Paula Minca un viņa ģimenes liktenī. Tāpēc viņš noteikti vēl gaida savu biogrāfu" - saka muzeja direktors un izstādes veidotājs Iļja Ļenskis.

Izstādes sagatavošanā tika izmantoti materiāli no Latvijas, Igaunijas, Izraēlas, Ungārijas valsts un privātiem arhīviem, muzejiem un bibliotēkām. Izstādes tapšanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros un Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

Uz augšu