Cilvēku privāto datu ievākšana Ķīnā – atslēga uz ātrāku IT attīstību (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Ķīnas valdības veiktā informācijas ievākšana par iedzīvotāju personiskajām aktivitātēm un to paradumiem valstij palīdzēs paātrināt informācijas tehnoloģiju attīstību. Turklāt tas notiks ievērojami ātrāk, nekā demokrātiskās valstīs, kurās šāda privātpersonu novērošana tiek liegta. Tiesa, atsevišķas valstis (piemēram, ASV) dara to pašu, taču daudz neredzamākā veidā, intervijā portālam TVNET norāda Ķīnas kurpju ražotāja GTS+ ģenerālmenedžeris Doktors Luhs. Viņš būs viens no runātājiem konferencē eCOM360, kura norisināsies 15. martā.

«IT tehnoloģiju ātrāka attīstība notiks tāpēc, ka tādā veidā tiek paātrināta mašīnmācīšanās spēja. Tomēr tas obligāti nerezultēsies milzīgās iespējās Ķīnas uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka valsts relatīvi noslēgtā politiskā sistēmā ilgtermiņā neļaus valstī esošajiem biznesiem piekļūt ārvalstu labākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem. Lai gan īstermiņa ieguvumi uzņēmējiem būs jūtami, tas bremzēs inovāciju attīstību Ķīnā ilgtermiņā.

Tāpēc ļoti daudz būs atkarīgs no tā, vai valsts nākotnē turpinās atvērties,»

apgalvo Luhs. Vienlaikus ģenerālmenedžeris arī domā, ka tehnoloģiski attīstītās valstis pret pasauli vienmēr būs atvērtākas, bet atpalikušās valstis centīsies noslēgties. Tomēr veidus, kā konkurēt, varot atrast abos gadījumos.

Atbildot uz jautājumu par Ķīnas vispārīgo ekonomisko izaugsmi nākotnē, Luhs norāda, ka valstij būtu ļoti svarīgi pārorientēt savu ražošanu no fokusēšanās tikai uz globālajiem eksporta tirgiem uz fokusēšanos arī uz vietējo tirgu. Galu galā Ķīna ir otrais lielākais patērētāju tirgus pasaulē un šāda fokusēšanās ļautu izdzīvot daudziem uzņēmumiem, kuru bizness ir ļoti saistīts ar starptautisku sadarbību.

Tāpat Luhs apgalvo, ka Ķīna vairs nevar starptautiski lepoties ar lētāko darbaspēku starp attīstības valstīm.

Gluži pretēji – tas ir kļuvis par pašu dārgāko. «Atsevišķi ražotāji ir sākuši pārcelt savu ražošanas infrastruktūru uz tādām valstīm kā Vjetnama un Kambodža. Tajās izmaksas ir kļuvušas daudz mazākas. Tiesa, šo valstu darbaspēks vēl arvien ir daudz neizglītotāks un ir grūti atrast talantīgus, kā arī prasmīgus inženierus un izstrādātājus,» pauž Luhs.

Vienlaikus šī ražošanas fokusa pārorientēšanās nesīs sev līdzi daudzus izaicinājumus.

«Ņemot vērā, ka iekšējam tirgum ir drīzāk vajadzīgi mazāka kvantuma ražojumi, kuri tiktu izveidoti ātrāk, rūpniekiem būs pamatīgi jādomā, kā samazināt ražošanas laiku un būt elastīgiem saistībā ar dažādu un atšķirīgu preču ražošanu.

Būtu arī jādomā kā uzlabot reakcijas ātrumu. Tikai tā tie spēs izdzīvot. Pat ja būs kāds lielāks pasūtījums, tas tāpat, visticamāk, tiks sadalīts vairākos mazos,» saka Luhs. Šajā sfērā lielu lomu varētu spēlēt jau minētās tehnoloģiskās inovācijas. Ar to palīdzību būtu iespējams vai nu vienkāršot vai arī pilnībā likvidēt sarežģītākos ražošanas procesus. Turklāt varētu arī efektīvāk nodrošināt arī dažādu ražošanā iesaistīto infrastruktūru daļu savietojamību. Tāpat Luhs norāda, ka būtu iespējams veikt jaunievedumus ražotāju biznesa modelī. Viens no piemēriem varētu būt preču un naudas plūsmu lielāka integrācija.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu