Autotransporta direkcija vērsīsies VID un Valsts policijā saistībā ar RMS pārvadājumiem
Papildināts

Uzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" autobuss.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Autotransporta direkcija, izvērtējot SIA "Rīgas satiksme" sniegto informāciju par tās apakšuzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, plāno vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un Valsts policijā saistībā ar iespējamu krāpniecību datos par personu ar invaliditāti pārvadājumiem, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijas pārstāve Lilita Pelčere.

Autotransporta direkcija plāno vērsties VID un Valsts policijā saistībā ar personu ar invaliditāti pārvadājumiem Rīgā

"Apkopojot mūsu rīcībā esošo informāciju, plānojam vērsties VID un Valsts policijā - lai viņu kompetencē tiek veikta pārbaude, vai ir pamats aizdomām par krāpnieciskām darbībām," skaidroja Pelčere.

Viņa norādīja, ka direkcija padziļināti analizē informāciju, kas saņemta no "Rīgas satiksmes", taču, ņemot vērā, ka "Rīgas satiksmes" apakšuzņēmuma līgumā ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi" noteikts, ka transportlīdzekļiem nav jābūt aprīkotiem ar videonovērošanu, analīze ir apgrūtināta.

Autotransporta direkcija saņēmusi pieprasīto informāciju, kas saistīta ar elektronisko kases aparātu izdrukām, un ir pieprasīts papildus skaidrojums par krasajām izsniegto braukšanas biļešu skaita atšķirībām un to pamatotību.

"Rīgas mikroautobusu satiksmes" pārstāve Maija Lazdiņa aģentūrai LETA norādīja, ka kompānijā ir ieviesta vienota elektroniskā norēķinu sistēma, proti, pasažieri ar invaliditāti braucienam reģistrējas, izmantojot personalizēto e-talonu vai uzrāda invalīda apliecību, tāpat tiek uzskaitīts ikviens pasažieris, jo reģistrēšanās braucienam notiek pie minibusa vadītāja, un neviens nevar iekāpt bez biļetes. Transportlīdzekļi ir aprīkoti ar video novērošanas kamerām, kurā ir redzama minibusa vai ekspresbusa vadītāja darba vieta, kā arī pasažiera norēķina veids. "Līdz ar to jebkurš gadījums ir pārbaudāms, ja Autotransporta direkcijai ir šaubas, viņi var veikt papildu kontroles," viņa sacīja.

Lazdiņa arī atzīmēja, ka no šogad februārī visiem pārvadātājiem pasažieriem 11% bija pasažieri ar invaliditāti. Vidēji darba dienās 3800 jeb 9% ir pasažieri ar invaliditāti, kuri reģistrējas braucienam ar e-talonu, bet 930 jeb 2% pasažieri ar invaliditāti uzrāda apliecību, saņemot "nulles biļeti".

"Šo sešu gadu laikā, kopš "Rīgas mikroautobusu satiksme" nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas pilsētas maršrutos, Autotransporta direkcija ne reizi nav veikusi nevienu pārbaudi un paudusi aizdomas," norādīja Lazdiņa.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka mākslīga pārvadāto personu ar invaliditāti skaita palielināšana ļautu privātajam uzņēmumam saņemt lielāku valsts dotāciju par šīs kategorijas personu pārvadāšanu bez maksas - Latvijā personām ar invaliditāti sabiedriskajā transportā nav jāpērk biļetes, jo par viņiem maksā valsts. Pagājušajā gadā tam bija nepieciešami 18 miljoni eiro, tostarp puse tika Rīgai, bet divus miljonus saņēma "Rīgas mikroautobusu satiksme".

Autotransporta direkcija izprasīja datus par "Rīgas mikroautobusu satiksmes" pērn pārvadātajiem pasažieriem, kas liecina, ka 2018.gadā uzņēmums pārvadājis 11,8 miljonus pasažieru, no kuriem 14% ir bijuši ar invaliditāti. Tādējādi "Rīgas mikroautobusu satiksmes" pārvadāto personu ar invaliditāti īpatsvars bijis 3-5 reizes lielāks nekā citiem pārvadātājiem.

"Rīgas mikroautobusu satiksme" tiesības pārvadāt pasažierus ar minibusiem ieguva 2012. gadā. Pagājušajā gadā līgums ar šo firmu tika pagarināts uz astoņiem gadiem. Uzņēmumu vada Vitālijs Komars, bet tā patiesais labuma guvējs ir Rīgas domes valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs Aleksandrs Brandavs, kurš figurē arī citos uzņēmumos, kas sadarbojas ar Rīgas pašvaldību, tostarp Brandavs ir SIA "Rīgas karte", kas kontrolē braucienu uzskaiti galvaspilsētas sabiedriskajā transportā, valdes loceklis.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien, 6. martā, aizturēja Brandavu, bet dienu vēlāk viņš tika atbrīvots pret 200 000 eiro drošības naudu. KNAB sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma "Rīgas karte" amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā. Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Uz augšu