Latvijas, Dānijas un Igaunijas aizsardzības ministri šodien Ādažu bāzē atklāja daudznacionālo divīzijas štābu "Ziemeļi", uzsverot, ka tas kalpos Baltijas reģiona un NATO kopējās drošības stiprināšanā.
Ādažos atklāts daudznacionāls divīzijas štābs "Ziemeļi" (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ceremonijā uzsvēra, ka šī ir svarīga diena, jo tiek ielikts pamatakmens ne tikai Latvijas, bet arī apkārtējā reģiona un NATO kopējās drošības stiprināšanā. Pirmo reizi vēsturē Baltijā atradīsies NATO divīzijas galvenais štābs, sacīja ministrs.
"Mani personīgi aizkustina ne tikai sasniegtais, bet arī tas, ka mūs šajā procesā ir atbalstījusi Dānija, kas vienmēr ir stingri pastāvējusi par mūsu drošību un brīvību," atzina Pabriks.
Tāpat ministrs pateicās Igaunijas pārstāvim, norādot, ka bez tās Latvija vēsturiski, iespējams, nebūtu uzvarējusi tai svarīgajās kaujās. "Mūsu brīvība ir atkarīga no jūsu brīvības un otrādi. Un ikkatram, kurš to gribētu apšaubīt, vajadzētu zināt, ka Ziemeļu divīzijas štābā ir lieliski stratēģi un Latvijā ir lieliski karavīri, un es neieteiktu it nevienam mēģināt iebrukt Latvijā," norādīja ministrs.
Dānijas aizsardzības ministrs Klauss Jorts Frederiksens savā uzrunā uzsvēra, ka pirms pieciem gadiem "mazie zaļie vīriņi" parādījās Krimā, bet pēc divām nedēļām Krievijas prezidents Vladimirs Putins "pieņēma" Krimu Krievijas sastāvā. "Pasaule skatījās, neticot un dusmojoties, es arī tā darīju. Mēs domājām, ka tās dienas ir pagājušas, bet realitātē bija citādāk. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ esam šeit - lai nākotnē izvairītos no pārsteigumiem un arī nodemonstrētu vienotību," norādīja ministrs.
Frederiksens pateicās Latvijai un Igaunijai par veiksmīgu līdzšinējo sadarbību, uzsverot, ka tā padziļinās valstu sadarbību drošībā un aizsardzībā.
Viņš izteicās, ka daudzus gadus pēc PSRS sabrukuma nākotne izskatījās gaiša, bet diemžēl Krievija atkal ir drošības drauds. Frederiksens atgādināja, ka Aukstā kara laikā Dānija bija rietumu robeža pie PSRS un PSRS bija konkrēti plāni iebrukt Dānijā.
Viņš norādīja, ka patlaban Dānijai Baltijas reģiona drošība ir augstākā prioritāte. Ar jauno štābu NATO būs iespējams sniegt būtisku atbalstu šī reģiona drošībai, uzsvēra Frederiksens.
"Tiem, kas apšauba mūsu intereses šeit, vajadzētu domāt par Krimu un Ukrainu. Pasaule ir mainījusies un mēs negribam atkal tikt pārsteigti," norādīja Dānijas ministrs.
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks uzsvēra, ka štāba atklāšana izveido vēl vieno Baltijas reģiona aizsardzības slāni.
"Sadarbība starp Dāniju, Igauniju un Latviju ir balstīta vēsturē. Dānijā bija viena no pirmajām valstīm, kas organizēja aizsardzības palīdzību Baltijas valstīm. Mēs visas esam mazas valstis, tādēļ ir ļoti svarīgi savstarpēji sadarboties," norādīja Luiks.
Jau ziņots, ka štāba izveides mērķis ir uzlabot Baltijas valstu aizsardzību un stiprināt NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Štāba uzdevumi būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un aktivitāšu organizēšana un īstenošana, lai palielinātu iesaistīto valstu savstarpējo savietojamību un spēju kopīgi veikt aizsardzības uzdevumus.
Daudznacionālais divīzijas štābs "Ziemeļi" būs efektīvs, militāri spējīgs štābs, kas nodrošinās vienotu komandvadību un būs gatavs komandēt divīzijas lieluma vienību, tostarp štāba ietvarvalstu bruņoto spēku vienības un Baltijas valstīs izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, skaidro Aizsardzības ministrijā. Sākotnēji divīzijas štābā dienesta pienākumus veiks virsnieki no ietvarvalstīm - Dānijas, Latvijas, Igaunijas. Iecerēts, ka štābam pievienosies arī citi NATO sabiedrotie.
Latvija divīzijas štāba darbībai nodrošinās virsniekus un administratīvo personālu štāba uzdevuma veikšanai, kā arī nepieciešamo infrastruktūru Ādažu bāzē.
Divīzijas štāba izveide Latvijā apliecina Latvijas ieguldījumu valsts aizsardzības stiprināšanā, vienlaikus demonstrējot vēlmi un spēju arvien vairāk iesaistīties kolektīvās aizsardzības stiprināšanā un militāri efektīvu risinājumu veidošanā, kas ilgtermiņā palielina NATO gatavību un spēju aizsargāt savas dalībvalstis, norāda Aizsardzības ministrijā.