"Sievietes var uzņemt tikpat labas filmas kā vīrieši!"
Saruna par diskrimināciju Holivudā un ne tikai

FOTO: Isabell Höjman

Tikai 49% filmu, kas kopš 1929. gada ieguvušas "Oskara" balvu kā gada labākā filma, iztur Bekdelas-Vallasas testu - tajās ir vismaz divas sieviešu dzimuma varones, kuras apspriež citas tēmas, nevis tikai kādu vīrieti. Šis vienkāršais tests mēra, cik lielā mērā sievietes pārstāvētas literatūrā, kino un citās jomās. Zviedru mediju uzņēmēja Elena Tejle pirms vairākiem gadiem sāka kampaņu "A-Rate": kinoteātri, filmu izplatītāji un festivāli ar īpašu "zīmogu" var atzīmēt filmas, kas iztur Bekdelas-Vallasas testu. Tejles ideja izrādījās tik populāra, ka 2018. gadā raidorganizācija viņu ierindoja starp 100 gada sievietēm. Tejle intervijā portālam TVNET skaidro, kāpēc sieviešu stāstu izskanēšana kino ir nepieciešama.

- Puse pasaules iedzīvotāju ir sievietes, taču kino industrijā viņu stāsti joprojām nav pārstāvēti tikpat plaši kā vīriešu. Kāpēc tā?

- Tie ir slikti ieradumi. Manuprāt, komerciālā kino industrija neuztver diskrimināciju pietiekami nopietni. Pagaidām.

Protams, nav vienlīdzības, jo tikai 7% režisoru ir sievietes (2016. gadā tikai 4% Holivudas režisoru bija sievietes), turklāt sievietes spēlē 30% no lomām ar tekstu - šis skaitlis ir tāds pats kā 40. gados. Tāpēc nē, progress nav pietiekami straujš. 

- Vai daudzas komerciālajos kinoteātros demonstrētās filmas iztur Bekdelas-Vallasas testu? Galu galā tas nav nekāds augstais standarts - tikai divas sieviešu dzimuma varones, kuras runā par kaut ko citu nekā vīriešiem.

- To iztur 49% no "Oskara" ieguvējiem gada filmas kategorijā. Zviedrijā pēdējos trīs gados testu iztur 54% filmu. Kritēriji ir pārāk zemi, bet vienalga pārāk nedaudzas filmas iztur Bekdelas-Vallasas testu. Šie skaitļi atver acis un kalpo kā iesākums plašākai sarunai par sieviešu reprezentācijas struktūru. Īpaši tāpēc, ka vairums filmu izturētu testu, ja dzimumi būtu mainīti vietām.

- Runājot par tādiem lieliem kino industrijas notikumiem kā "Oskari", trūkumi sieviešu un citu rasu pārstāvniecībā ir acīmredzami. 2015. gadā #oscarsowhite kampaņa kritizēja faktu, ka lielajās ASV Kinoakadēmijas balvas nominācijās nebija pārstāvēti melnādainie aktieri un režisori. Šogad "Oskara" balvu kā aizvadītā gada labākā filma ieguva "Ceļvedis", bet režisora Spaika Lī "BlacKKKlansman" uzvarēja kategorijā par labāko adaptēto scenāriju un bija nominēta labākās filmas kategorijā. Vai tu domā, ka nākotnē redzēsim līdzīgu atbildi saistībā ar sieviešu kinostāstiem un režisorēm-sievietēm?

- Es ļoti ceru, ka šis gads nebija izņēmums. Es uzskatu, ka komerciālā filmu industrija neuztver diskriminācijas problēmu pietiekami nopietni. Vismaz pagaidām ne. 

Apskatot datus par melnādainām sievietēm vai minoritātēm, šie cilvēki ir pavisam neredzami. Zviedrija ir labs piemērs tam, kā institūti, mediji un pilsoniskās kustības var sadarboties, lai uzlabotu līdztiesību kino. Tas pierāda, ka tas ir iespējams!

Kino industrijā strādājošajiem jāsaprot, ka viņu rokās ir vara un atbildība. Un ka viņi ir tie, kuriem ar izpratni jāpieņem lēmumi, veidojot filmas. Uzdrīkstieties stāties pretī stereotipiem! Varbūt tas ļaus uzņemt labāku filmu ar interesantāku stāstu.

- Kādi līdz šim bijuši "A-Rate" kampaņas rezultāti? Vai tā veicinājusi diskusijas sabiedrībā, vai varbūt palielinājusi pieprasījumu pēc filmām, kurās attēlotas sievietes?

- Mēs redzam uzlabojumus pēc piecus gadus ilgas cīņas, to nevar noliegt. Piemēram, Zviedrijas filmu balvu ceremonijā tagad 60% balvu saņem sievietes - ieskaitot tādas kategorijas kā labākais operatora darbs, labākā montāža, labākais scenārijs un tā tālāk.

Zviedrijas filmu kritiķu aizvadīto desmit gadu labāko filmu topā pirmās trīs vietas ieņēma kinolentes, kuru režisores bija sievietes, kuru galvenās varones bija sievietes un kuru scenārijus bija rakstījušas sievietes. Tāpēc tas nav nekāds arguments, ka sievietes nevar uzņemt tikpat labas filmas kā vīrieši. Tā vienkārši nav taisnība.

"A-Rate" kampaņa patlaban darbojas desmit valstīs. Brazīlija, Ķīna, ASV un Lielbritānija dažādos veidos pielietojušas "A-Rate". Brazīlijā tai ir iespaids uz visu filmu industriju - "A-Rate" izmanto gan filmu institūts, gan filmu festivāli, gan arī prese. Ķīnā nāks klajā vietne, kurā varēs novērtēt Ķīnas filmas. 

ASV notika kinofestivāls, kurā bija pārstāvētas tikai "A-Rate" vērtējumu ieguvušas filmas. Kinokritiķi izmanto "A-Rate" savās recenzijās. Holivudas dokumentālajā filmā "This Changes Everything" par dzimumu līdztiesību "A-Rate" minēts kā viens no rīkiem, ar kuriem var panākt pārmaiņas sabiedrībā.

FOTO: Isabell Höjman

Lielbritānijā ir kinoteātri, kas pielieto festivāla "Bechdel Test Fest" izstrādāto "A-Rate", kā "F-Rate" reitingu. Tos abus iedvesmojusi "A-Rate" kampaņa.

- Tu biji iekļauta BBC 100 sieviešu sarakstā 2018. gadā. Kā juties, saņemot šādu starptautisku novērtējumu par savām pūlēm?  

- Es biju ļoti pagodināta. Tas bija fantastisks saraksts ar lieliskām sievietēm no visas pasaules. Es priecājos, ka reprezentācijas jautājumu kino, TV un mediju industrijā uzskata par nopietnu tematu.

Uz augšu