Galerijā "Māksla XO" Imanta Vecozola izstāde "Citi laiki"

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Imants Vecozols
Imants Vecozols Foto: LETA

Galerijā "Māksla XO" (Elizabetes iela 14) no 14. marta līdz 8. aprīlim skatāma Imanta Vecozola izstāde "Citi laiki", informē galerijā.

“Glezniecības vienīgais noslēpums ir gaisma. Gaisma – vienīgais pārejošais un nenotveramais. Tā ir sava veida monumentalitāte. Patstāvības un neatkarības sajūta. Es tur saskatu mūžīguma ideju,” tā vecmeistars Imants Vecozols.

Gleznotāja Imanta Vecozola vārds Latvijas mākslā saistās ar neatkārtojamiem „balto” kluso dabu gleznojumiem, kas ir absolūtās gaismas un objektīvā skaistuma meklētāji, iekšējā miera un harmonijas izteicēji, kur viss pakļauts nesteidzīgam, klusam, nepārtrauktam un sakārtotam ritējumam. Tomēr paralēli šai gaismas svētnīcai Imanta Vecozola redzeslokā vienmēr ir aktuālas arī reālistiskās telpas un laika attiecības, kas gleznotajās sadzīves ainās, portretos un priekšmetos koncentrē sava laika simbolu.

Jaunākā Imanta Vecozola personālizstāde „Citi laiki” – ir koncentrēta šodienas liecība, kur pretstatīts melnais un baltais, tumsa un gaisma, trauksmainā un ekspresīvā šodienas sadzīve un miera meklējumi. Mentālais un garīgais. Pastozā un tonālā glezniecība un papīra kolāžas šķautņainums un formu deformācija.

Imants Vecozols 

Latvijas glezniecības klasiķis un klusās dabas lielmeistars Imants Vecozols dzimis 1933. gada 22. jūlijā Madonas apriņķa Liezēres pagasta Žīvēnos, Latvijā. 1960. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kur mācījies pie Konrāda Ubāna. Izstādēs piedalās kopš 1956. gada, sarīkojot 39 personālizstādes un piedaloties vairāk nekā 60 grupas izstādēs Latvijā un ārpus tās. Imants Vecozols ir Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors. 2002. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV pakāpes ordeni.

Imanta Vecozola darbi atrodami publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības muzejā (Rīga/Latvija), Tukuma muzejā (Tukums/Latvija), Kauņas Mākslas muzejā (Kauņa/Lietuva), Ludviga muzejā (Āhenē/Vācija), Karaliskās Akadēmijas muzejā (Londona/Lielbritānija), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava/Krievija), Krievijas Mākslas fondā un Krievijas Mākslinieku savienības kolekcijā (Maskava, Krievija), Gregorija Petersona mūsdienu reālisma mākslas kolekcijā (Ņujorka/ASV), Latvijas Bankas mākslas kolekcijā un Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā (Rīga / Latvija).

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu