/nginx/o/2019/03/28/11903486t1h9383.jpg)
Atkritumos nonāk apmēram trešdaļa no visas pasaulē izaudzētās un saražotās pārtikas. 173 kilogrami - tik liels daudzums ēdiena katru gadu tiek izniekots uz katru eiropieti. Tā vietā, lai apcerētu šos visai drūmos skaitļus, viena no pasaules ilgtspējīgākajām valstīm Zviedrija ir mājvieta uzņēmumiem, kuri atrod gudrus veidus, kā paglābt pārtiku no izgāztuves.
Izniekotās pārtikas problēma ir ļoti aktuāla tepat Eiropā. Aplēses liecina, ka Eiropas Savienības (ES) valstīs atkritumos ik gadu nonāk apmēram 88 miljoni tonnu pārtikas. Tikmēr 43 miljoni cilvēku ES valstīs nevar atļauties vismaz katru otro dienu ieturēt kvalitatīvu maltīti.
"Ieteicams līdz" un "izlietot līdz" nav viens un tas pats! "Ieteicams līdz" norāda laiku, līdz kuram produkts būs pirmā svaiguma. Derīguma termiņš "izlietot līdz" nozīmē, ka produkts jāizlieto līdz norādītajam datumam. Aptaujas atklāj, ka mazāk nekā puse patērētāju zina šo atšķirību.
Vairāki Zviedrijas uzņēmumi atraduši interesantus un visām pusēm izdevīgus risinājumus, kā dot otro iespēju pārtikai, kas ir pusceļā uz miskasti.
Daudzi no mums ir lietojuši ēdiena piegādes aplikācijas - izvēlies kāroto no restorāna, samaksā un gaidi kurjeru vai dodies pakaļ pats. Pēc līdzīga principa darbojas zviedru mobilā aplikācija "Karma". Taču ar vienu būtisku atšķirību. Visi tur redzamie produkti un ēdieni ir restorānu, kafejnīcu un pārtikas veikalu pārpalikumi, kas tiek pārdoti par puscenu. Vienīgi pakaļ būs jāaiziet pašam.
Aplikācija ir ļoti populāra - to lieto vairāk nekā 450 000 cilvēku. Tas nav nekāds brīnums, jo tās biznesa modelis balstās uz win-win principu. Patērētāji par saprātīgu cenu var iegādāties ēdienus no dabīgo produktu veikaliņiem, veselīgās pārtikas ēstuvēm un pat augstvērtīgiem restorāniem. Savukārt uzņēmumiem ir papildu ienākumu avots.
Ieguvēja ir arī planēta, jo produktu pēc produkta tiek samazināts pārtikas atkritumu apjoms. Līdz šim "Karma" aplikācija "izglābusi" gandrīz 300 tonnas pārtikas.
2016.gadā Stokholmā dibinātais jaunuzņēmums pašlaik darbojas lielākajā daļā Zviedrijas blīvi apdzīvoto vietu un pērn paplašinājās uz Londonu un Parīzi. Savus "nevajadzīgos" produktus tur izpārdod apmēram 2000 ēdināšanas uzņēmumi un veikali.
Bijušā Stokholmas garnizona ēkā durvis vēris neparasts restorāns, kurā aizņemtākajā pusdienu laikā satiekas smalka restorāna pieredze, masu ēdināšana un ilgstpējības idejas. Bufetes tipa restorāns katru dienu apmeklētāju acu priekšā uzbur ēdienus no produktiem, ko kā pārpalikumus iepriekšējā atveduši piegādātāji - nestandarta dārzeņu kaste vai lieka gaļas partija, kas pasūtīta darbinieka kļūdaini ievadīta cipara dēļ. Kas nu ir pieejams, to pagatavo un liek galdā.
Restorānu vada trīs vietējās kulinārijas zvaigznes - vīnzinis un pavārs Jenss Dolks, šefpavārs Johans Gotbergs un konditore Daniela Rūsa. Garnizona ēkā esošajā restorānā var sasēsties līdz pat 1000 cilvēkiem, tāpēc tā ir iecienīta pusdienu un pasākumu vieta. Taču, par spīti lielajiem apjomiem, "K-Markt" pasniedz restorāna kvalitātes ēdienu.
"Desmit tonnas ēdiena!" vēsta februārī restorāna "Instagram" kontā publicētā ziņa. "Divās kravas mašīnās tās atveda no bankrotējušas noliktavas, tāpēc tagad virtuvē ir šauri. Mēs paņēmām 500 kilogramus tomātu, 300 kilogramus gurķu, 800 kilogramus kartupeļu, 400 kilogramus bumbieru un tā tālāk."
Viens no svarīgākajiem veidiem, kā "K-Markt" cīnās ar pārtikas atkritumu problēmu, - restorānam nav ēdienkartes. Parastos restorānos virtuvē jābūt sastāvdaļām, lai pagatavotu visus ēdienkartē iekļautos ēdienus. Daļa produktu neizbēgami sabojājas un tiek izmesti. "K-Markt" gatavošanu sāk ap pusdienlaiku un papildina traukus, pieskaņojoties apmeklētāju plūsmai, tādējādi radot pēc iespējas mazāk pārpalikumu.
Pārtikas ražošana atbildīga par apmēram 8% siltumnīcas gāzu izmešu globālā mērogā.
Dabas aizsardzības un atbildīgas patērniecības principi iedzīvināti arī restorāna iekārtojumā. Ēdājiem virzoties gar leti, vispirms viņiem ir priekšā trauki ar dārzeņiem - kartupeļiem, salātiem, pākšaugiem un graudaugiem. Kamēr tiec līdz gaļai, šķīvis jau gandrīz pilns. Gaļas ražošana patērē ievērojami vairāk resursu un rada vairāk piesārņojuma nekā dārzeņu un augļu audzēšana, tāpēc gaļas produktu iešana zudībā ir īpaši nevēlama.
Dolks stāsta, ka restorāns lieto tā dēvēto nudging taktiku - nemoralizē un nevienam nestāsta, ko darīt, bet gan cenšas radīt apstākļus, kuros patērētājs izdarīs dabai visdraudzīgāko izvēli. Zviedru institūta rīkotās vizītes ietvaros viesojoties "K-Markt", es pati pārliecinājos par šīs metodes efektivitāti.
Viens no inovatīvās pieejas plusiem - bieži vien rodas iespēja apmeklētājiem uz svara piedāvāt ēdienus, par kuriem citā restorānā nāktos samaksāt bargu naudu. Mana apmeklējuma dienā bez zivs bija pieejami arī liellopa steiki. Ja restorānā pieprasīts produkts nonācis nelielā daudzumā, tā nav nekāda bēda - kad izbeidzas, vietā tiek pasniegts kas cits.
Līdzīgi kā "Karma" palīdz gardēžiem atrast uzņēmumus, kuri vēlas atbrīvoties no produkcijas, uzņēmums "Foodloopz" savā starpā savieno dažādus uzņēmumus, iestādes un nevalstiskās organizācijas.
Produktu izniekošana ir pārtikas industrijā ļoti plaši izplatīta problēma, par kuru uzņēmumi nevēlas runāt, norāda "Foodloopz" vadītāja Elīna Aronsena Beisa.
"Man ir divi bērni," viņa saka. "Es esmu atbildīga par nākotni."
Lielākā daļa pārtikas atkritumu rodas pirms nonākšanas pie pircēja (lai gan tendence ir šāda: jo attīstītāka valsts, jo vairāk pārtikas atkritumu mazumtirdzniecības un mājsaimniecības līmenī). Piemēram, ja zemnieku saimniecība izaudzē burkānus ar divām "kājām", veikali tos neņems pārdošanai. Kafejnīcas un restorāni spiesti izmest neapēstos produktus un ēdienus, kad tie vairs nav pirmā svaiguma. Kad bankrotē kāds ar pārtiku saistīts uzņēmums, prece parasti iet zudumā. Ja patērētāji redzētu, cik daudz ēdiena tiek izšķērdēts, viņu viedoklis par uzņēmumu, visticamāk, mainītos uz slikto pusi.
Darbojoties uzņēmumu līmenī, produktus no nokļūšanas atkritumos var glābt daudz lielākos apmēros nekā, piemēram, ar "Karma" aplikāciju. "Foodloopz" mērķis ir radīt pārtikas "cilpas", kurās nevajadzīgais ēdiens mēro vēl vienu riņķi apritē. Ja audzētājam, vairumtirgotājam, restorānam, viesnīcai vai veikalam ir nevajadzīgi produkti, tos var ziedot vai lēti pārdot kādai kafejnīcai, labdarības organizācijai, skolai vai pasākumam. "Foodloopz" saņem 10% no darījuma summas.
Ieguvumu ir daudz - uzņēmumi var paplašināt savu sadarbības tīklu, gūt papildu peļņu, ietaupīt atkritumu izvešanai domāto naudu, galu galā - kļūt par daļu no pārtikas revolūcijas. Tā kā ilgtspējība ir ietverta daudzu uzņēmumu misijā, tie var komunicēt ar patērētājiem par to, kā šo mērķi reāli īsteno, spodrinot savu reputāciju.
Beisa stāsta, ka lielie uzņēmumi parasti nevajadzīgos produktus vēlas ziedot, nevis pārdot.
Attīstītajās valstīs katru gadu atkritumos nonāk pārtika 680 miljardu dolāru vērtībā. Attīstības valstīs šis skaitlis ir mazāks - 310 miljardi dolāru, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas aplēses.
"Foodloopz" dibināts 2017.gadā. Viena gada laikā tam izdevās atrast gribētājus 70 tonnām negribētās pārtikas un dzērienu. "Foodloopz" tīklā pašlaik ir 135 uzņēmumi, izglītības iestādes, vairumtirgotāji, saimniecības, pārtikas uzņēmumi un restorāni.
Interesanti, ka viens no darbības virzieniem ir vīna "glābšana". Lai arī Zviedrijā alkohols ir dārgs, līdz nonākšanai tirdzniecībā zudumā iet apmēram 10% no visām vīna pudelēm, liecina aplēses.
"Foodloopz" projekts "Re:Winers" nodarbojas ar kvalitatīva, lietošanai derīga vīna atgriešanu tirgū.
Globālā mērogā zaudējam apmēram 40-50% izaudzēto dārzeņu un augļu, 35% zivju, 30% graudaugu, kā arī apmēram 20% gaļas un piena produktu.
Grūtākais uzdevums - iekustināt pārmaiņas sabiedrībā. "Neviens neuzdod jautājumus," norāda Beisa. "Tas ir bizness - vairumam uzņēmumu biznesa stratēģija paredz, ka radīsies pārtikas atkritumi. Veikali grib, lai plaukti būtu pilni līdz pat dienas beigām. Mums jāstrādā ar pircējiem, lai viņi būtu gatavi nopirkt ābolu ar plankumiem. Jāiemāca patērētājiem atšķirība starp "ieteicams līdz" un "izlietot līdz"."
Pārtikas industrija visur pasaulē joprojām saražo milzīgu daudzumu pārtikas atkritumu. Bet katrs produkts, kam tiek dota otrā iespēja, ir mazs solītis uz priekšu.
Lai rosinātu diskusiju par sievietes potenciāla īstenošanu, portāls TVNET noslēdz rakstu sēriju par dzimumu līdztiesības karognesējas Zviedrijas pieredzi un interesantiem uzņēmumiem, kuru centrā ir sievietes un sabiedriskais labums.
Iepriekšējie raksti:
/nginx/o/2021/09/22/14085528t1h446f.jpg)