Kad 1987. gadā klajā nāca Laimas Vaikules pirmais albums "Dziesmas ar Iļjas Rezņika vārdiem "Vernisāža"" (Песни на стихи Ильи Резника - Вернисаж), plašajā Padomju Savienībā tolaik 33 gadus vecā Vaikule pulcēja stadionus ar 40 000 cilvēku. Jaunā, skaistā, elegantā latviešu dziedātāja un dejotāja kā raķete uzšāvās slavas virsotnē un "perestroikas" apstākļos, kad par PSRS mūziķiem interesi sāka izrādīt arī ārzemju mūzikas producenti, bija gatava kļūt par visas pasaules popzvaigzni. Tomēr septiņi pavadītie mēneši Amerikā, kur industrijas profesionāļi no Laimas bija iecerējuši izveidot "padomju Madonnu", izvērtās daudz sarežģītāki, nekā sākotnēji iecerēts. Vaikules jubilejas koncerta priekšvakarā iztaujāju mākslinieci par piedzīvoto Amerikā, par zaudēto un iegūto. 

Šim tā dēvētajam Amerikas posmam Laima intervijās bieži vien nevelta pārāk daudz uzmanības, neiegrimst detaļās. No vienas puses, astoņdesmito gadu beigas, tas bija iespēju laiks, kad Amerikā modē nāca PSRS mūziķi, panākumus Rietumos izdevās gūt Maskavas hārdroka grupai "Gorky Park", Borisam Grebenščikovam, ne tik veiksmīgs izvērtās mūsu pašu supergrupas "Riga" mēģinājums Amerikā ieskaņot albumu (par to detalizētāk šeit). No otras puses, Laimas dzīvē tas bija personiski ļoti sarežģīts posms - būdama Amerikā, viņa nopietni sasirga, viņai tika diagnosticēts vēzis, sekoja operācija un dzīves vērtību pārvērtēšana. "Nekāda pasaules iekarošana tajā brīdī mani vairs neinteresēja," viņa atklāj. "Gribēju uz mājām." Bet par visu pēc kārtas. 

Pēc tādu dziesmu kā "Вернисаж", "Еще не вечер" straujajiem panākumiem plašajā Padomju Savienībā Vaikule kļuva par estrādes superzvaigzni, regulāri sniedzot koncertus, reizēm pat pa trim, četriem dienā. Pēc kāda no koncertiem Sočos viņa saņēmusi zvanu no ierakstu kompānijas "Melodija" ar aicinājumu doties uz Maskavu ieskaņot pāris dziesmas ar kādu amerikāņu kantri mūziķi.

"Es ticu liktenim," filosofiski nosaka Vaikule. "Tagad, atskatoties atpakaļ, es neko speciāli nedarīju, lai brauktu uz Ameriku. Es tolaik sniedzu koncertus Sočos, pa trim dienā, un kādu rītu saņēmu zvanu no "Melodijas", ka esot atbraukuši amerikāņi un man jālido uz Maskavu ierakstīt divas dziesmas angļu valodā. Nodomāju, ka nekur nelidošu, man taču ir koncerti, bet beigās ar savu grupu tomēr vienojāmies, ka tas neizskatīsies smuki, ja nebraukšu. Izbrīvēju dienu, aizlidoju, iedziedāju un iepatikos amerikāņu kantri mūzikas producentam Stenam Korniliusam (Stan Cornelius). "Laima, es tevi noteikti izsaukšu uz Ameriku," viņš toreiz teica."

Lai arī Laima vairs neatceras šā kantri mūziķa vārdu, veicot nelielu izpēti, tīmeklī ir atrodama 1988. gada publikācija par kādu mazpazīstamu Nešvilas mūziķi Bobiju Džo Raimenu (Bobby Joe Ryman), kurš bijis pirmais amerikānis, ko ieskaņojusi padomju skaņuplašu izdevniecība. Tiesa, publikācijā minētais albums "Country Boy in Moscow", šķiet, izdots tā arī netika. 

Laikraksts "The Facts" (1988. gada 16. oktobris)

FOTO: publicitātes

Šo epizodi Laima ātri vien aizmirsa un par to nedomāja, atgriežoties pie intensīvā koncertu grafika, taču pēc dažiem mēnešiem Korniliuss savu solījumu turēja un piezvanīja Laimai. "Viņš piedāvāja braukt uz ASV ierakstīt disku," viņa atminas. 

1989. gadā kopā ar grupu, dzīvesbiedru Andreju Latkovski, arī draugu juristu Valentīnu Bļugeru, šodien mums labi pazīstamo hokejistu tēvu, kurš pildīja arī tulka funkciju, Laima devās uz ASV. "Tas bija diezgan stresaini, tomēr pirmā reize Amerikā," viņa stāsta.

"Vēlāk izrādījās, ka līdzi paņemtā grupa bija tikai manam komfortam. Jo visu tāpat studijā ierakstīja amerikāņu mūziķi. Mūs izmitināja vienā privātmājā netālu no Losandželosas, uz Sandjego pusi, pie okeāna. Man bija savas pavārs, miesassargs, mūs vadāja ar rolsroisu..."

Liela loma tālākajos notikumos bijusi tieši Valentīnam Bļugeram, kurš pēc mēneša atgriezās mājās, bet jau drīz viņu un vēl dažus juristus advokātu padome nosūtīja praksē uz Ameriku, pieredzes apmaiņā. Kā atminas Laima, viņš atlidoja tieši uz Nešvilu, kur visiem stāstīja, ka ir Vaikules oficiālais pārstāvis. "Tā vietā, lai staigātu pieredzes apmaiņā pa cietumiem, viņš pieredzi smēlās mūzikas industrijā, apmeklēdams "Grammy" un dažādus šovbiznesa pasākumus. Viņš manus ierakstus rādīja dažādiem ietekmīgiem industrijas cilvēkiem, un par mani drīz ieinteresējās kompānija MCA-GRP."

Taču pirms tam Stena Korniliusa paspārnē, pieaicinot ģitāristu un populārā 1983. gada hita "Maniac" autoru un izpildītāju Maiklu Sembelo (Michael Sembello), kurš jau bija paspējis sadarboties arī ar Stīviju Vonderu, Maiklu Džeksonu un Daienu Rosu, tapa Laima angliskais popmūzikas albums - padomju atbilde Madonnai. 

Tieši pretnostatījums Madonnai, abu dziedātāju talanta un spēju salīdzināšana, bija arī tolaik populārā televīzijas raidījuma "A Current Affair" sižeta pamatā. Raidījums, kurā tika piedāvāts "apmainīt Madonnu pret Vaikuli", rezonēja un pievērsa papildu uzmanību šai PSRS popmūzikas "eksporta precei".

Video: Raidījuma "A Current Affair" sižets par Laimu Vaikuli.

"Es tikai vēlāk sapratu, ka Korniliuss bija vienkārši starpnieks, jo galvenais spēlētājs tomēr industrijā ir ierakstu kompānija. Viņa plāns bija ierakstīt albumu un pārdot to kādai kompānijai," viņa stāsta. "Taču MCA-GRP izpirka mani no Korniliusa un sākās jauns posms Amerikā. Kompānijas saimnieki bija Deivs Gruzins un Lerijs Rouzens."

Gruzins (1934) un Rouzens (1940 – 2015) "GRP Records" izveidoja 1978. gadā, pievēršoties popsīgākam džeza formātam. Starp citu, ebreju izcelsmes Gruzina dzimtas saknes meklējamas Latvijā - māte un tēvs nākuši no Rīgas: māte bijusi pianiste, tēvs  - vijolnieks. 

Viss muzikālais materiāls, kas tapa pirms tam ar Sembelo, tika nolikts malā, un ar jauniem mūziķiem sākās pavisam citu dziesmu ieskaņošana, kas vēlāk tika izdotas kā Vaikules albums "Tango".

Laima Vaikule ASV

FOTO: Ekrānuzņēmums

Diemžēl šodien nekur publiski nav pieejami ieraksti, kas tapuši ar Sembelo, tikai atsevišķos video dzirdami fragmenti no dažām kompozīcijām. Vienā no tām Vaikule un Sembelo dzied par lielā mūra nojaukšanu. "Tear Down The Wall forever," dzied Laima. Viņa atklāj, ka Sembelo viņai piedāvājis sadarbību arī bez Korniliusa, un tas tiešām būtu kas īpašs, taču Laima atteicās, jo nevēlējās bojāt attiecības ar Stenu.

Video: Laima Vaikule ASV.

Jaunā sadarbība ar ierakstu kompāniju bija iecerēta nopietna un pamatīga. Līgums uz pieciem gadiem, albumu ieraksti un, protams, lai to visu īstenotu, Laimai bija jāpaliek Amerikā, jāapgūst valoda un ar laiku jākļūst par rezidenti.

Tomēr tad sekoja šokējoša ziņa - vēzis, neatliekama operācija un visas no tās izrietošās sekas.

Laima atzīst, ka pēc pārdzīvotā viņas dzīvē notika būtiska vērtību maiņa. Amerikas iekarošanas ambīcijas noplaka. No tuviniekiem mājās viņa savu veselības stāvokli rūpīgi slēpa, un, aizbildinoties ar intensīvo darbu studijā, nespēja arī doties uz Latviju pie tēva, kas gulēja uz nāves gultas. Smags laiks... 

"Tas bija galvenais iemesls, kāpēc kļuvu tik vienaldzīga un lūdzu, lai mani atlaiž," atzīst Laima. Līgums, par kuru sapņo jebkura jaunā dziedātāja, tika lauzts. Amerikas iekarošanas sapnis izsapņots. "Rouzens man par producentu pat piedāvāja savu dēlu, taču es atteicos. Neviens nesaprata, ko es daru." Lai arī deviņdesmitajos gados Laima vairākas reizes vēlreiz devusies uz ASV, viņai izteikti piedāvājumi dziedāt Brodvejā, gūti panākumi arī Japānā ar albumu "Tango", sadarbība ar kompāniju MCA-GRP tomēr izbeidzās. "Ja es būtu mazliet pielāgojusies, iespējams, tas viss turpinātos," viņa saka. 

Ja nebūtu slimības, vai Laima būtu palikusi Amerikā? "Domāju, ka es būtu palikusi Amerikā. Būtu viss noticis savādāk," viņa atzīst. 

Laima Vaikule 1988. gads

FOTO: Publicitātes

Video: Laima Vaikule "Breakin' Away".

Laimas Vaikules jaunās dziesmu izlases prezentācijas pasākums.

Laimas Vaikules solokoncerts 30. martā Arēnā Rīga. Biļetes šeit.