Latvijas eksportā kritums otro mēnesi pēc kārtas

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Šā gada janvārī Latvijas eksportā tika novērots kritums otro mēnesi pēc kārtas, aģentūrai LETA sacīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Šis gads Latvijas eksportā sācies ar nelielu kritumu, preču eksportam samazinoties par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Tas ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad Latvijas preču eksportā fiksēts kritums. Tas kopā ar tikai 1,2% pieaugumu tirdzniecībā, kā arī 1,8% kritumu rūpniecībā janvārī iezīmē visnotaļ lēnu gada sākumu arī Latvijas ekonomikā kopumā," atzina ekonomists.

Tajā pašā laikā bankas ekonomists norādīja, ka šā gada janvārī kopējo eksporta samazinājumu nespēja kompensēt pat 31,3% pieaugums koka izstrādājumu eksportā, kas ir lielākā Latvijas preču eksporta grupa. Šajā pieaugumā gan lielu lomu turpina spēlēt augstās kokmateriālu cenas; koksnes cenu kāpums pērn veidoja aptuveni vienu piekto daļu no visa Latvijas preču eksporta pieauguma. Bez koka produktiem janvārī pieauga arī transportlīdzekļu - par 10,9% un optisko iekārtu - par 16,4% eksports, taču citās preču kategorijās eksportā pārsvarā vērojami kritumi.

"Lai arī augstās kokmateriālu cenas kopumā veicinājušas Latvijas eksporta pieaugumu, mēbeļu ražotājus tās drīzāk ietekmējušas negatīvi, jo uzņēmēji nespēj nodot šo cenu kāpumu galapatērētājiem un tā rezultātā janvārī Latvijas mēbeļu eksports samazinājās par 7,9%," stāstīja Āboliņš.

Tāpat eksporta rādītājos joprojām jūtama ietekme no pērnā gada sliktās ražas, graudu eksportam samazinoties par 6,9%. "Taču kopumā ne pārāk iepriecinošā aina eksportā janvārī ir vairāk saistīta ar reeksportu, un lielākie eksporta samazinājumi fiksēti mehānismu un iekārtu - par 46,3%, naftas produktu - par 13%, kā arī dzelzs un tērauda - par 55,4% eksportā, kas īsti neraksturo norises Latvijas ekonomikā," sacīja ekonomists.

Viņš arī pauda piesardzību par Latvijas eksporta perspektīvām šajā gadā. Lietuvā un Igaunijā janvārī turpinājās laba izaugsme, taču pasaules tirdzniecībā pērnā gada decembrī fiksēts straujākais kritums kopš 2009.gada, ražotāju eksporta pasūtījumi pasaules vadošajās ekonomikās mazinās un Āzijas valstu eksporta rādītāji janvārī, kā arī februārī bijuši izteikti negatīvi. Papildus tam joprojām nav atrisināti tirdzniecības strīdi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienību, un ekonomikas izaugsme eirozonā bremzējas jau kopš pērnā gada sākuma. Pie ārējiem riskiem joprojām nevaram izslēgt arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas vistiešāk ietekmētu Latvijas kokrūpniekus.

"Tas viss kopumā Latvijas uzņēmējiem veido sliktāko ārējo vidi pēdējo trīs gadu laikā un noteikti ierobežos mūsu eksporta iespējas šogad. Tāpat būtisks faktors eksportā šogad būs koksnes cenu dinamika, kas drīzāk varētu mazināties, un koka izstrādājumu eksports gada otrajā pusē varētu būt arī negatīvs. Vienlaikus maz ticams, ka lauksaimniecībā šis gads varētu būt tikpat slikts kā iepriekšējais, tādēļ gada otrajā pusē gaidāms pieaugums pārtikas produktu eksportā un līdz ar to Latvijas eksportā kopumā šogad varētu būt neliels viencipara pieaugums," prognozēja eksperts.

Jau ziņots, ka Latvija šogad janvārī eksportēja preces 962,523 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,6% jeb 6,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,107 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 0,3% jeb 3,7 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt mēneša laikā - salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri - Latvijas eksportēto preču vērtība pieaugusi par 2% jeb 18,8 miljoniem eiro, bet preču importa vērtība samazinājusies par 8% jeb 95,9 miljoniem eiro.

Tādējādi 2019.gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,07 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās ir par 0,1% mazāk nekā pirms gada.

Uz augšu