Meklē risinājumus, lai bankas savu klientu izpētē varētu atgriezties riskos balstītā pieejā

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tiek meklēti risinājumi, lai bankas savu klientu izpētē varētu atgriezties riskos balstītā pieejā, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

"Nekādā veidā neejot uz kompromisu ar pamatprincipu, ka bankai ir jāzina savs klients, tomēr jāatrod risinājumi, lai bankas klientu vērtēšanā atgrieztos riskos balstītā pieejā. Pēdējos gados vairāku objektīvu apstākļu dēļ klientu izpēte bija novirzījusies uz noteikumos balstītu pieeju," sacīja Brazovskis.

Viņš uzsvēra, ka riskos balstītā pieejā ir jāatgriežas, lai ar klientiem, kuri nerada riskus, bankas nestrādātu pēc tiem pašiem principiem, kā ar augsta riska klientiem. Kā uzņēmējdarbību apgrūtinošus un administratīvo slogu radošus noteikumu piemērus Brazovskis minēja 45 dienu noteikumu, ka jāpārtrauc attiecības ar klientiem, ja 45 dienu laikā nesaņem visus dokumentus. Tāpat noteikums par padziļinātas izpētes veikšanu klientam, kuram apgrozījums sasniedz noteiktu slieksni, reizēm ir neadekvāts, jo padziļināta izpēte ir jāveic, piemēram, tādam klientam kā "Latvenergo".

"Ne vienmēr un ne visos gadījumos ir jāveic padziļinātā izpēte. Patlaban strādājam ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), lai no Klientu izpētes un padziļinātas izpētes noteikumiem izņemtu ārā dažas nepamatotas prasības. Šīs prasības rakstīja nerezidentiem, kas ir normāli un tas ir jādara, bet daļa prasību tika attiecināta arī uz zema riska nerezidentiem. Tuvākajā laikā padziļinātās izpētes noteikumi nonāks industrijas apspriedē un lemsim, kā tos sakārtot," stāstīja Brazovskis.

FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko piekrita, ka savulaik noteikumi tika uzrakstīti ļoti detalizēti, lai izvairītos no iespējamām tiesvedībām. "Atsevišķos gadījumos ir radušās problēmas, tāpēc ir jāpārskata pieeja," sacīja Romeiko.

Finanšu ministrijas pārstāve piebilda, ka ir svarīgi nodrošināt kaut kādas minimālās prasības un jābūt novērtējamam, kādos gadījumos bankai jāveic vienkāršoto pārbaudi un kad padziļināto.

Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības un kontroles komitejas līdzpriekšsēdētājs Uldis Upenieks norādīja, ka asociācijas ombuds parasti saņem pāris sūdzības mēnesī, kuras saistītas ar, klientuprāt, nepamatotām prasībām vai nepamatoti pieprasītiem dokumentiem. Tiesa, pēc izpētes konstatēts, ka lielākā daļa sūdzību bijušas nepamatotas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Svarīgākais
Uz augšu