Rietumvalstu noteiktās sankcijas samazinājušas investīciju plūsmu uz Krieviju. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī investīcijas samazinājušās par 700 miljoniem, bet laika posmā kopš 2014. gada vidus līdz 2017. gada beigām Krievija investīcijās zaudējusi vairāk nekā 10 miljardus dolāru, aprēķinājusi Somijas Banka.
Somijas Bankas ekonomisti veikuši pētījumu, kurā izmantoti Starptautiskās norēķinu bankas dati par darījumiem ar vērtspapīriem un kredītiem, ko Krievijā veikušas ārvalstu bankas.
Kopumā pētījumā atlasītas 32 valstu bankas, kas strādā Krievijā. No tām 19 bankas ir no Eiropas valstīm, ASV, Kanādas un Austrālijas, kas pret Krieviju noteikušas sankcijas.
Somu ekonomisti aprēķinājuši, ka pēc 2014. gada sankciju dēļ Krievijā ir samazinājusies investīciju plūsma no visu valstu bankām, tomēr lielākais investīciju kritums ir no valstīm, kas noteikušas sankcijas.
"No tiem datiem, kas mums pieejami, pētnieki izvēlējās pašus optimistiskākos," komentēja Eiropas analītiskā centra Bruegel pārstāve Elīna Ribakova.
"Somu ekonomisti izmantojuši datus par banku investīcijām gan tām valstīm, kas ieviesa, kā arī no tām, kas nav ieviesušas sankcijas. Tāpat pētnieki ņēmuši vērā arī naftas cenu kritumu, taču šajā gadījumā netiek runāts par investīciju samazinājumu naftas cenu dēļ," saka Ribakova.
2014. gadā ASV un Eiropas Savienība pret Krieviju noteica ekonomiskās sankcijas, kā arī dažādus ierobežojumus. Kopš tā laika ārvalstu ekonomisti centušies aprēķināt, kāds ir sankciju efekts uz Krievijas ekonomiku. Pagaidām ir sarežģīti noteikt noteikt, vai problēmas Krievijas ekonomikā radījušas sankcijas vai arī naftas cenu kritums.
