Profesore: apjukums britu politiskajā sistēmā spēlējis būtisku lomu "Brexit" vienošanās noraidīšanā

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Brexit". Ilustratīvs attēls
"Brexit". Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Apjukums britu politiskajā sistēmā spēlējis būtisku lomu "Brexit" vienošanās noraidīšanā, norāda Latvijas Universitātes (LU) profesore Žaneta Ozoliņa.

Eiropas pētījumu grupa iepriekš norādīja, ka tās tieslietu ekspertu grupa, kas tika izveidota Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto "Brexit" vienošanās grozījumu izvērtēšanai, atzina, ka pēdējā brīdī panāktās papildu garantijas nav atzīstamas par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem.

Taujāta, vai vienošanās noraidījumam par iemeslu bijis juridiskais vērtējums, eksperte norādīja, ka tas noteikti nav bijis tikai juridiskas dabas jautājums, jo šobrīd britu politiskā sistēma ir ļoti sadrumstalota un ļoti apjukusi.

"Ja nav skaidras pozīcijas, kā rīkoties, tad izvēle nereti krīt par labu noraidījumam vai vispār nepiedalīties diskusijā. Nepiedalīties diskusijā šeit nav iespējams, tādēļ izvēle ir noraidījums. Nezināšana ir tā, kas dzen tālāk negatīvos balsojumus," skaidroja Ozoliņa.

Viņa pieļāva, ka parlaments noraidīs bezvienošanās izstāšanos, jo vienas dienas laikā uz tik nopietnu jautājumu kā Īrijas un Ziemeļīrijas robeža nevarēs rast atbildi. Tādēļ 14.martā būs jābalso par "Breksita" sarunu pagarināšanu.

"Eiropas Savienībai (ES) šī situācija ir jauna un pozīcijas no ES puses vairākkārt ir bijušas tādas, ka sarunas netiks pagarinātas un pretimnākšanas britiem nebūs. Tomēr beigās kaut kāds kompromiss tiek meklēts. Cietā izstāšanās nav izdevīga nevienai pusei, tādēļ līdz pēdējam brīdim tiks meklēts kompromiss, kas varbūt atkal iegūs kādu dīvainu nosaukumu, kā, piemēram, "instruments"," teica profesore, piebilstot, ka vēl ir diezgan neskaidrs un sarežģīts ceļš ejams.

Kā ziņots, ES "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē trešdien paudis šaubas, vai ir jēga atlikt Lielbritānijas izstāšanos no bloka, uzsverot, ka Lielbritānijas valdībai jāpamato šāds lūgums.

Barnjē noraidīja iespēju, ka ES varētu sniegt Lielbritānijai vēl citas garantijas tā dēvētajam pagaidu risinājumam, kas paredz, ka Lielbritānija paliek ES muitas ūnijā un kopīgajā tirgū, kamēr netiek rasts cits veids, kā novērst robežkontroles atjaunošanu uz robežas starp Ziemeļīriju un Īriju.

Britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja "Brexit" vienošanos, neskatoties uz Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums būs laikā ierobežots.

Tagad daļa eiroskeptiķu uzstāj, ka ES jāpamet bez vienošanās, taču Meja brīdinājusi, ka šis scenārijs radīs "ievērojamu ekonomisko šoku", un liels skaits deputātu viņai piekrīt.

Ja bezvienošanās "Brexit" šodien tiks noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par "Brexit" atlikšanu.

Ja Lielbritānijas parlaments izšķirsies par "Brexit" atlikšanu, tam vēl būs nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu