“Tendences e-komercijā mainās tik bieži, ka lasīt grāmatās par to, kas bija aktuāls pirms laika, ir vēstures apgūšana – labi zināt, lai saprastu attīstību, bet maz noder šodien,” pārliecināts “Xnet” pārstāvis Jorens Kovalovs. Viņš, gluži tāpat kā “Bolt” (iepriekš “Taxify”) reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis un “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants uzskata, ka e-komercija Latvijā joprojām ir attīstības stadijā.
Latvijā popularitāti vēl nav guvis abonēšanas princips
Kārlis Ķezberis skaidro, ka e-komercija Latvijā un Baltijas valstīs attīstās, tomēr tas nenotiek tik strauji kā, piemēram, Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Tomēr dažkārt to var uzskatīt pat par priekšrocību. “Nereti gadās, kad kāda jauna un šķietami daudzsološa inovācija strauji pārņem tirgu, bet izrādās nelietderīga vai neefektīva un tiek tikpat strauji atmesta,” stāsta “Bolt” reģionālais vadītājs Latvijā. Viņš novērojis, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā popularitāti vēl nav guvis abonēšanas princips dažādām precēm vai pakalpojumiem – pusdienu piegādes abonements darbā, higiēnas preču piegādes abonements uz mājām u.tml. “Šādi pakalpojumi plaši parādās citviet pasaulē un, manuprāt, nākotnē kļūs populāri arī Latvijā. Tāpat nākotnē daudz lielāks uzsvars būs savstarpēji integrētai e-komercijai, kad vienuviet šķietami nemanāmi tiks apkopoti vai piedāvāti savstarpēji papildinoši pakalpojumi un preces,” prognozē Kārlis Ķezberis.
Saturs joprojām ir karalis
Runājot par e-komercijas tendencēm pasaulē, “Xnet” pārstāvis Jorens Kovalovs norāda, ka daļa beidzot ir sasniegušas arī Latviju. “Ja Google un citi digitālā mārketinga līderi par dubultu un trīskāršu cilvēku plūsmu no mobilajām ierīcēm runāja jau pirms pāris gadiem, tad šobrīd var teikt, ka arī Latvijā viedierīču skaits, cena un pieejamība, šķiet, ir pietiekama, lai cilvēki iepirktos, izmantojot savus gudros telefonus. Ja pirms pāris gadiem izskanēja brīdinājumi, ka bez mobilās lapas ar iespēju iegādāties preci vai pakalpojumu drīz varētu būt sarežģīti sasniegt savus klientus, tad šis brīdis ir tagad. Par uzņēmējiem gan ir parūpējušās standartizētās pārdošanas platformas, kas piedāvā izveidot interneta veikalus ar ērtu lietošanu no dažāda izmēra ierīcēm. Bet šobrīd e-komercijas risinājuma ērta lietojamība viedierīcēs ir obligāts priekšnoteikums, nevis vēlama iespēja,” pārliecināts Jorens Kovalovs. Viņš norāda arī to, ka saturs joprojām ir karalis. “Labu saturu mīl ne tikai Google meklētājs, bet arī klients, kas nonāk saskarsmē ar e-veikalu. Šobrīd ar saturu saprotam ne tikai sociālos tīklus un stāstus, bet arī video apskatus, interesantu informāciju, kuru pētot potenciālais klients ne tikai uzzina par iespējām, bet arī pieņem lēmumu par pakalpojuma vai preces iegādāšanos. Ir labi, ja katram stāstam ir mērķis un jēga. Arī saruna ar klientu ir daļa stāsta, ko palīdz veidot un attīstīt arī čatboti. Prognozēju, ka pēc dažiem gadiem mēs pavisam noteikti tiešsaistē sarunāsimies ar programmatūru un par to pat nenojautīsim, jo mākslīgais intelekts būs iemācījies risināt sarunas līdzīgi, kā to šobrīd dara cilvēki. Un tas ir tikai viens no risinājumiem, kādā veidā e-komercijā iesaistīts mākslīgais prāts,” stāsta “Xnet” pārstāvis.
E-komercija Latvijā strauji attīstās
Uzņēmuma “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants norāda, ka e-komercija 2018. gadā ir nonākusi straujas attīstības fāzē, un, ņemot vērā klientu iepirkšanās paradumu maiņu, iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un mājsaimniecību patēriņa kāpumu, gaidāms, ka e-komercijas attīstības tempi pieaugs līdz ES vidējam rādītājam (18%-20%) tuvāko divu gadu laikā. “E-komercijas attīstības tempi pašlaik strauji pieaug gan Latvijā, gan Baltijā un visā pasaulē. Manuprāt, e-komercija pašreiz ir attīstības fāzē, kad mūsu klienti dažādās uzņēmējdarbības jomās veic biznesa pārorientāciju uz tirdzniecību tiešsaistē, vienlaikus atklājot jaunus potenciālos preču noieta tirgus gan Eiropā, gan ārpus tās robežām. Runājot konkrēti par preču piegādes nozari, jāatzīmē mūsu klientu darba ikdiena, kura arvien biežāk ietekmē patērētāja vēlmi saņemt savu pirkumu tajā pašā dienā, kad pirkums veikts. Patērētāji vairs nevēlas gaidīt vairākas dienas vai pat nedēļu, lai saņemtu savu izvēlēto preci,” novērojis Jānis Grants, norādot, ka vietējiem e-komercijas spēlētājiem būtu vērts uzlabot preču atgriešanas procesu, padarot to ērtāku un pieejamāku gala saņēmējam. “Pirkuma atgriešanas process kļūs īpaši aktuāls brīdī, kad Latvijā pieaugs popularitāte apģērba un apavu iegādei internetā. Saprotami un vienkārši preču atgriešanas nosacījumi šobrīd ir viens no vadošajiem apsvērumiem, kāpēc tiešsaistes pircēji Latvijā dod priekšroku pirkumiem ārzemju iepirkšanās vietnēs. Turklāt, informējot klientus par skaidru preču atgriešanas procesu, palielinās iespējas uzrunāt jaunu klientu auditoriju, kura pašlaik vēl neuzticas e-komercijas sniegtajām priekšrocībām,” stāsta “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs.
Par šiem un citiem e-komercijas nozares jautājumiem tiks runāts gan eComHub praktiskajās darbnīcās, gan eComHub konferencē šī gada 26. septembrī. eComHub sešas praktiskās darbnīcas notiks sešas ceturtdienas līdz pat 18. jūlijam. Pirmā darbnīca par tēmu “Mājaslapas funkcionalitāte un tendences 2019. gadam” notiks jau 18. martā. Pārējās darbnīcas aptvers tādas tēmas kā mārketings, maksājumi, piegāde, klients un dati.
eComHub mērķis ir apvienot e-komercijas nozares gaišākos prātus un radīt saturu, kas palīdzēs uzņēmumiem sasniegt lieliskus biznesa rādītājus. E-komercijas līderi dažādās nominācijās tiks cildināti arī apbalvošanas ceremonijā eComHub konferencē 26. septembrī.
