ASV bāzētā domnīca «Rand» ir publicējusi interesantu pētījumu par Krievijas apdraudējumu Eiropā, kurā ir pausts Latvijas mediju telpā bieži nefigurējošs pieņēmums – Baltijas valstis Krievijai nav prioritāte un tā daudz vairāk politisko resursu veltīs Ukrainai, Baltkrievijai un Centrālāzijas valstīm. Pētījuma autori ir politikas zinātnieki Endrjū Radins un Rafaēls S. Kohens.

Savu pieņēmumu pētnieki pamato gan ar Krievijas ārpolitikas stratēģiskajiem dokumentiem (2013. gada Krievijas ārpolitikas stratēģijā tikpat kā neesot pieminētas Baltijas valstis, turpretī Kaukāzam, Ukrainai un Centrālāzijai ir veltīta pastiprināta uzmanība), gan arī ar šajās valstīs daudz agresīvākajiem ietekmes iegūšanas mēģinājumiem. Viņi atsaucas uz šā paša Endrjū Radina un cita politikas zinātnieka Klintona Brūsa Rīča vēl 2017. gadā izdotu pētījumu. Tajā ir teikts, ka, lūkojoties uz ārpasauli, Krievija vēlas primāri iekļaut savā ietekmē valstis, kuras ietilpst tās «pietuvinātajās teritorijās». Lai gan nav skaidrs, konkrēti kuras valstis tās būtu, pētnieki apgalvo, ka tās noteikti nav Baltijas valstis. Viņi norāda uz domnīcas Carnegie Moscow Center direktora Dimitrija Treņina skatījumu, ka

Krievija Baltijas valstu «atdošanu» NATO un ES ir redzējusi kā Krievijas resursu konsolidāciju teritorijās, kuras tai ir pašas svarīgākās, – Neatkarīgo Valstu sadraudzības (NVS) valstīs.

Maskava šīs teritorijas redz kā savu vēsturisko telpu un ir solījusi, ka Baltija būs pēdējā piekāpšanās Rietumu priekšā.

Tomēr tas arī nenozīmējot, ka Krievija savu klātesamību šeit saglabāt nevēlas. Tā tik un tā vēlas būt klātesoša gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā. Radins un Kohens norāda, ka tas esot vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls esot saistīts ar faktu, ka Baltijas valstis varētu uzskatīt par NATO vājāko punktu un šeit būtu iespējams visai pasaulei nodemonstrēt alianses sniegto drošības garantiju vājumu. Otrkārt, Baltijas valstis būtu iespējams izmantot kā NATO atspēriena punktu Rietumu atbalstītās demokrātijas veicināšanai, kas savukārt varētu radīt tiešu apdraudējumu Vladimira Putina nedemokrātiskā režīma pastāvēšanai. Treškārt, ņemot vērā, ka Baltijas valstīs dzīvo daudz krievvalodīgo iedzīvotāju un tās agrāk atradās Krievijas ietekmes sfērā, politiķi Maskavā varētu nepieciešamības gadījumā tos sākt aktīvāk atbalstīt, lai paceltu savus politiskos reitingus. Ceturtkārt, tās tik un tā ir pēcpadomju republikas, kas, Kremļa prāt, piešķirot īpašu, ar Maskavu sasaistītu statusu. Tiesa, pētnieki norāda, ka saistībā ar Baltiju šāds skatījums neesot tikpat izteikts kā Ukrainā. Viņi citē žurnālista Roberta Persona rakstu Washington Post, kurā ir teikts, ka

krievi jau sen esot sapratuši, ka Baltijas valstu iedzīvotāji ir gan vēsturiski, gan kulturāli no tiem atšķirīgi.

Piektkārt, tā tik un tā vēlas aizsargāt un palīdzēt krievvalodīgajiem ārvalstīs. It īpaši tāpēc, ka savu tautiešu aizsardzības politika ir viena no Maskavas ārpolitikas prioritātēm.

Kremlis.

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Tomēr iespējas šādu klātesamību iegūt esot samērā ierobežotas. Viens no Krievijas ietekmes instrumentiem esot krievvalodīgie iedzīvotāji, tomēr tos ne vienmēr varētu uzskatīt par piekto kolonnu. Pētnieki atzīst, ka daži krievvalodīgie domā līdzīgi kā Kremlis, taču ir maz gadījumu, kad patiesi ir novērojama Krievijas ietekme pār to lēmumiem. Turklāt lielākā daļa krievvalodīgo esot veiksmīgi integrējušies savās sabiedrībās. Pētījumā tiek īpaši izcelts Latvijas piemērs, jo šajā valstī aptuveni 1/3 no laulībām partneri esot ar atšķirīgu etnisko piederību un aptuveni 15% no armijā dienošajiem esot krievvalodīgie.

Turklāt, pamatojoties uz 2014. gadā veikto Latvijas valdības mazākumtautību aptauju, aptuveni 64% krievvalodīgo ir identificējuši sevi vai nu kā stingri, vai arī mēreni piederīgus Latvijai.

Tāpat Latvijā un Igaunijā veiktās intervijas ar Krievijas pierobežā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem liecinot, ka šie iedzīvotāji nevēlētos iesaistīties pret valdībām vērstās separātiskās kustībās. Tiesa, pastāvot riski saistībā ar faktu, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem patērē Krievijas valdības finansētos mediju kanālus, ko savukārt var izmantot propagandas nolūkiem. Tomēr tas nenozīmējot, ka arī krievvalodīgie nespējot izvērtēt, kas īsti ir objektīvs un kas nav. Latvijā 2014. gadā veiktajā mazākumtautību aptaujā tikai 43% aptaujāto apgalvoja, ka Krievijas mediji ir objektīvi. Savukārt 36% apgalvoja pretējo, teikts pētījumā.

Vēl saistībā ar Krievijas ietekmes instrumentiem tiek runāts par Baltijas valstu enerģētisko atkarību no Krievijas. Tomēr pētnieki apgalvo, ka arī šajā sfērā pēdējos gados ir bijis ievērojams progress.

Būtisks sasniegums esot bijis sašķidrinātā gāzes termināļa (LNG) atvēršana Klaipēdas pilsētā un arī veiktie pasākumi elektrības tīklu diversifikācijai.

Tāpat arī Krievija varot izmantot savas ekonomiskās saites un savienoto transporta infrastruktūru. Pie instrumentiem tiek pieskaitīti arī kiberuzbrukumi un organizētās noziedzības grupas, kuras darbojas gan Krievijā, gan Baltijā. Tāpat spēja vienkārši iebiedēt ar slēptu un/vai atklātu militāru spēku.

Ņemot vērā, ka «Rand» ir amerikāņu domnīca, pētījumā ir iekļautas arī rekomendācijas ASV valdībai. Tiek pausts viedoklis, ka amerikāņiem vajadzētu sniegt diplomātisku un ekonomisku palīdzību Baltijas valstu valdībām domstarpību ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem mazināšanai. Tiesa, viņi atzīst, ka būtu grūti pārliecināt pašas Baltijas valstu valdības, jo tās uzsver, ka tām ir vadošā loma minoritāšu iekļaušanā sabiedrības dzīvē.

Tāpat tiek rekomendēts ASV karavīriem, kuriem liek doties uz Baltiju veidot ar krievvalodīgajiem dialogu.

Tas tāpēc, lai izvairītos no diskusijām par ASV imperiālismu. Tāpat ASV būtu vēl vairāk jāatbalsta Baltijas centieni diversificēt savus enerģijas avotus un izsekot naudas plūsmas, kuras var būt arī noziedzīgi iegūtas.

FOTO: Jānis Vingris/TVNET

Vienlaikus, lai cīnītos pret dezinformāciju, būtu jāpalīdz spēcināt gan pētniecisko žurnālistiku, gan prorietumniecisko stratēģisko komunikāciju. Savukārt pret militārajiem iebiedēšanas draudiem var palīdzēt gan regulāras NATO karavīru mācības, gan drošības garantiju atkārtota izteikšana caur diplomātiskajiem kanāliem. Vajadzētu turpināt ar Krieviju runāt arī par komunikācijas kanālu un uzticamības pasākumu veicināšanu. Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no lieka eskalācijas riska. Visbeidzot, slēptajām Krievijas darbībām palīdzēs atbalsts izlūkspēju un briesmu indikatoru attīstībā.