ASV bāzētā domnīca «Rand» ir publicējusi interesantu pētījumu par Krievijas apdraudējumu Eiropā, kurā ir pausts Latvijas mediju telpā bieži nefigurējošs pieņēmums – Baltijas valstis Krievijai nav prioritāte un tā daudz vairāk politisko resursu veltīs Ukrainai, Baltkrievijai un Centrālāzijas valstīm. Pētījuma autori ir politikas zinātnieki Endrjū Radins un Rafaēls S. Kohens.
Savu pieņēmumu pētnieki pamato gan ar Krievijas ārpolitikas stratēģiskajiem dokumentiem (2013. gada Krievijas ārpolitikas stratēģijā tikpat kā neesot pieminētas Baltijas valstis, turpretī Kaukāzam, Ukrainai un Centrālāzijai ir veltīta pastiprināta uzmanība), gan arī ar šajās valstīs daudz agresīvākajiem ietekmes iegūšanas mēģinājumiem. Viņi atsaucas uz šā paša Endrjū Radina un cita politikas zinātnieka Klintona Brūsa Rīča vēl 2017. gadā izdotu pētījumu. Tajā ir teikts, ka, lūkojoties uz ārpasauli, Krievija vēlas primāri iekļaut savā ietekmē valstis, kuras ietilpst tās «pietuvinātajās teritorijās». Lai gan nav skaidrs, konkrēti kuras valstis tās būtu, pētnieki apgalvo, ka tās noteikti nav Baltijas valstis. Viņi norāda uz domnīcas Carnegie Moscow Center direktora Dimitrija Treņina skatījumu, ka
Krievija Baltijas valstu «atdošanu» NATO un ES ir redzējusi kā Krievijas resursu konsolidāciju teritorijās, kuras tai ir pašas svarīgākās, – Neatkarīgo Valstu sadraudzības (NVS) valstīs.
Maskava šīs teritorijas redz kā savu vēsturisko telpu un ir solījusi, ka Baltija būs pēdējā piekāpšanās Rietumu priekšā.
Tomēr tas arī nenozīmējot, ka Krievija savu klātesamību šeit saglabāt nevēlas. Tā tik un tā vēlas būt klātesoša gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā. Radins un Kohens norāda, ka tas esot vairāku iemeslu dēļ. Pirmais iemesls esot saistīts ar faktu, ka Baltijas valstis varētu uzskatīt par NATO vājāko punktu un šeit būtu iespējams visai pasaulei nodemonstrēt alianses sniegto drošības garantiju vājumu. Otrkārt, Baltijas valstis būtu iespējams izmantot kā NATO atspēriena punktu Rietumu atbalstītās demokrātijas veicināšanai, kas savukārt varētu radīt tiešu apdraudējumu Vladimira Putina nedemokrātiskā režīma pastāvēšanai. Treškārt, ņemot vērā, ka Baltijas valstīs dzīvo daudz krievvalodīgo iedzīvotāju un tās agrāk atradās Krievijas ietekmes sfērā, politiķi Maskavā varētu nepieciešamības gadījumā tos sākt aktīvāk atbalstīt, lai paceltu savus politiskos reitingus. Ceturtkārt, tās tik un tā ir pēcpadomju republikas, kas, Kremļa prāt, piešķirot īpašu, ar Maskavu sasaistītu statusu. Tiesa, pētnieki norāda, ka saistībā ar Baltiju šāds skatījums neesot tikpat izteikts kā Ukrainā. Viņi citē žurnālista Roberta Persona rakstu Washington Post, kurā ir teikts, ka