Vai tiešām drīz no debesīm pazudīs mākoņi?

Mākoņi

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Zinātnieki jaunā pētījumā nonākuši pie visai dramatiskiem secinājumiem, proti, Zemi nākotnē varētu piemeklēt pamatīga bēda, jo to atstāt taisās mākoņi.

Mākoņiem ir ļoti nozīmīga loma mūsu planētas temperatūras kontrolē. Absorbējot saules infrasarkano radiāciju, mākoņi sasilda zemes virsmu, savukārt atvēsina to, atstarojot saules gaismu atpakaļ kosmosā. Mākoņi ir svarīgākā lieta ūdens apmaiņas ciklā; tie veidojas, kad no zemes paceļas siltais gaiss un kondensējas apkārt sīkām putekļu un citām daļiņām atmosfērā, bet vēlāk atdod savu smago kravu nokrišņu veidā. Mākoņi nemitīgi sedz divas trešdaļas planētas virsmas, palīdzot veidoties apstākļiem, kas ir labvēlīgi dzīvībai.

Ar mākoņu uzvedības datorsimulācijas palīdzību ir noskaidrots, ka, palielinoties CO2 koncentrācijai atmosfērā, mākoņi izkliedējas. Dramatisks mākoņu zudums varētu izraisīt klimata atgriezenisko cilpu, tomēr tas, kā tieši mākoņu zudums ietekmēs klimata pārmaiņas, vēl nav īsti zināms.

Rakstā, kas publicēts izdevumā “Quanta Magazine”, rakstīts: “Gadu desmitiem mākoņi ir uzskatīti par lielāko neskaidrību globālās sasilšanas kontekstā. Joprojām arī nav īsti skaidrs, kā rīkosies sabiedrība, lai ierobežotu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas. Kad iztēlojas karstuma, iztvaikošanas, turbulences, radiācijas, vēja un citu apstākļu ietekmi uz mākoņiem, kļūst grūti izpētīt, kā šie interaktīvie un allaž mainīgie spēki nākotnē ietekmēs mākoņus.”

FOTO: Nature Geosciencevolume 12, pages163–167 (2019)

Tomēr zinātniskajā žurnālā “Nature Geoscience” publicētā pētījumā izvirzītie modeļi var kliedēt šo neskaidrību.

Pētījumā zinātnieki fokusējās uz tā saucamo “gubu mākoņu klājuma sabrukumu” virs okeāna, kas rodas globālās sasilšanas dēļ. Šo mākoņu veidu simulācijai zinātnieki izvēlējās tāpēc, ka tie ir biezi un apēno lielas teritorijas subtropu zonā, ievērojami atvēsinot planētu.

Atklājās, ka mākoņi sadalās, kad palielinās oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā. Pētījumā arī noskaidrots, ka šo mākoņu trūkums savukārt izraisa zemes virsmas sasilšanu. Ja viss šis process turpināsies, tad līdz 2050. gadam vidējā gaisa temperatūra celsies par 2 grādiem pēc Celsija. Tomēr tas ir labākais scenārijs, jo citi modeļi paredz daudz agresīvāku temperatūras kāpumu.

“Es ceru, ka tehnoloģiskās izmaiņas samazinās oglekļa emisijas un atmosfērā nekad nenonāks tik liels oglekļa dioksīda daudzums,” komentēja NASA zinātnieks Tapio Šneiders.

Uz augšu