/nginx/o/2022/02/01/14339181t1haa8b.jpg)
2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs skeletonists Martins Dukurs izcīnīja 4. vietu, bet viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma 5. pozīciju. Tobrīd daudziem šķita, ka viņi varētu likt punktu savām sportistu karjerām. M.Dukuram piedāvāja ārzemēs kļūt par treneri, tomēr viņš izlēma turpināt sacensties, aizvadot teicamu sezonu - izcīnīts zelts gan Eiropas, gan pasaules čempionātā. Pašlaik 34 gadus vecais sportists, kuram marta beigās būs vēl par vienu pilnu gadu vairāk, tēmē arī uz 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Vēl pēc četriem gadiem, sadarbībā ar Stokholmu skeletona olimpiskās sacensības varētu notikt Siguldā. Cik gadus M.Dukurs vēl piedalīsies skeletona elites sacensībās?
Martins Dukurs: Negribu karjeras beigās mocīt sevi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
M.Dukurs intervijā TVNET atzīst, ka viņš sportista karjeru, iespējams, būtu noslēdzis pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm, ja būtu izdevies izcīnīt medaļu.
"Varbūt pat nebūtu tik svarīga medaļas krāsa. It kā vienmēr uzlieku sev augstāko latiņu, izvirzot mērķi, bet šoreiz būtu teicis, ka pietiek," pastāstīja M.Dukurs.
Lēmums turpināt sportista karjeru bijis atkarīgs tikai un vienīgi no viņa paša.
"Pēc sezonas biju apsolījis patestēt kamanas. Sāku to darīt, un atnāca atziņas, kas mani atkal ierāva tajā visā iekšā. Tāpēc īstenībā to lēmumu nebija tik grūti pieņemt."
M.Dukurs uzsver, ka viņš negrib samocīt savas karjeras beigas - kā to izdarīja Lielbritānijas skeletonists Kristians Bromlijs, kurš skeletona braukšanai lika punktu 43 gadu vecumā.
2008. gadā Bromlijs kļuva par pirmo skeletonistu, kuram vienas sezonas laikā izdevās uzvarēt Eiropas čempionātā, pasaules čempionātā un Pasaules kausa kopvērtējumā.
"Skatījos uz Bromliju, kurš ilgi brauca. Man (viņa karjeras) beigas izskatījās pēc mocībām. Es tā negribu. Nav motivācijas pavizināties tikai naudas dēļ."
Pēc pagājušās sezonas M.Dukuram bija vairāki piedāvājumi ārzemju komandās kļūt par treneri, tomēr viņš ir priecīgs, ka turpina sportista karjeru, jo šosezon izdevās uzrādīt teicamus rezultātus.
Šovasar tiks izvēlēta mājvieta 2026. gada olimpiskajām spēlēm. Stokholmai kandidējot kopā ar Siguldu, pastāv reāla iespēja, ka pēc septiņiem gadiem olimpiskās skeletona sacensības notiks Latvijā.
"Šobrīd es sevi Siguldā neredzu. Ja skatos uz Tomasa rezultātiem, tad man liekas, ka tas ir iespējams. Bet uzskatu, ka pareizāk būtu piedalīties jaunajiem skeletonistiem. Ja nebūs, kas brauc, tad man nāksies braukt," smejot sacīja titulētais sportists.
M.Dukurs intervijas beigu daļā arī pastāstīja par svarīgām skeletona sacensību noteikumu izmaiņām, kas stāsies spēkā ar nākamo sezonu.
M.Dukurs pagājušajā nedēļā Vistleras trasē Kanādā pārliecinoši triumfēja pasaules čempionātā, šajās sacensībās uzvarot visos četros braucienos.
Latvijas skeletonistam šis ir jau sestais pasaules čempiona titulus karjerā:
- 2011. gadā Kēnigszē (Vācija)
- 2012. gadā Leikplesida (ASV)
- 2015. gadā Vinterberga (Vācija)
- 2016. gadā Īglsa (Austrija)
- 2017. gadā Kēngiszē (Vācija)
- 2019. gadā Vistlera (Kanāda)
Savukārt 2013. gada pasaules čempionātā M.Dukurs izcīnīja sudraba medaļu.
Šogad janvārī M.Dukurs desmito reizi pēc kārtas triumfēja Eiropas čempionātā:
- 2010. gadā Īglsa (Austrija)
- 2011. gadā Vinterberga (Vācija)
- 2012. gadā Altenberga (Vācija)
- 2013. gadā Īglsa (Austrija)
- 2014. gadā Kēnigszē (Vācija)
- 2015. gadā Laplaņa (Francija)
- 2016. gadā Sanktmorica (Šveice)
- 2017. gadā Vinterberga (Vācija)
- 2018. gadā Īglsa (Austrija)
- 2019. gadā Īglsa (Austrija)
M.Dukurs ir arī divkārtējs olimpiskais vicečempions, izcīnot sudrabu 2010. gadā Vankūverā (Kanāda) un 2014. gadā Sočos (Krievija).
Karjeras laikā M.Dukurs piecas reizes atzīts par Latvijas gada labāko sportistu (2010., 2011., 2013., 2014. un 2015. gadā). Tik daudz reižu šo atzinību nav izpelnījies neviens cits Latvijas sportists.
Latvijas labāko sportistu apbalvošana tiek rīkota kopš 2005. gada.