Astronomi nesaprot, kāpēc asteroīds “Bennu” rotē arvien ātrāk

Asteroīds "Bennu"

FOTO: AP/Scanpix

Uz tālā asteroīda “Bennu”, ko pēdējā laikā pēta NASA zonde, dienas lēnām kļūst īsākas, tomēr zinātnieki joprojām nesaprot – kāpēc.

Pašlaik asteroīds pilnu apgriezienu ap savu asi veic 4,3 stundās, taču NASA pirms tam iegūtie dati liecina, ka asteroīda rotēšanas ātrums palielinās par aptuveni vienu sekundi 100 gados, rakstīts pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”.

“Tā kā asteroīda griešanās ātrums palielinās, dažām lietām vajadzētu mainīties; mēs šīs lietas ceram atrast. Vispirms mums būtu jāatrod pierādījumi par to, ka relatīvi tuvā pagātnē kaut kas uz asteroīda “Bennu” bija citādi un joprojām turpina mainīties,” skaidroja pētījuma autors Maiks Nolands.

Jaunais pētījums ir balstīts nevis no “OSIRIS-REx” misijas, bet gan divu teleskopu uz Zemes iegūtajiem datiem starp 1999. un 2005. gadu, kā arī ar Habla teleskopu iegūtās informācijas 2012. gadā. Astronomu uzmanību piesaistīja nesakritība starp šiem datiem.

“Pagaidām starp visu trīs teleskopu iegūtajiem datiem ir nesakritība, tāpēc mēs domājam, ka asteroīds laika gaitā griežas arvien ātrāk,” piebilda Nolands.

Tas ir zināms, tomēr ļoti rets fenomens. Pirmais tā piemērs tika novērots 2007. gadā, tomēr, kāpēc tā notiek, zinātniekiem nav skaidrs joprojām.

Viens no iespējamajiem izskaidrojumiem ir tāds, ka materiāls, kas kustas uz “Bennu” virsmas vai atstāj to, liek asteroīdam griezties ātrāk. Cits izskaidrojums ir nedaudz sarežģītāks, proti, šo fenomenu izraisa Saules gaismas atstarošanās no asteroīda, kas var palielināt vai samazināt tā griešanās ātrumu atkarībā no objekta formas.

Astronomi tuvākajos divos gados plāno iegūt detalizētāku informāciju par “Bennu” rotāciju. Iegūtie dati var palīdzēt zinātniekiem arī labāk saprast citus asteroīdus.

Uz augšu