Pārdesmit sekundes, kas ļauj uzlabot darba ražīgumu

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Pixels

Populārajā televīzijas seriālā “The Office” viens no varoņiem ik pa laikam saka - “smiekli ir labākās zāles”. Viņš darba laikā vairākas reizes “dodas mikropārtraukumā” uz dažām sekundēm, kamēr viņa kolēģi klusumā skatās uz varoņa izdarībām. Tomēr, kā izrādās, šim seriāla varonim ir izrādījusies taisnība - “mikropārtraukums” palīdz cilvēkiem kaut uz brīdi izrauties no nogurdinošiem darba uzdevumiem.

Kā vēsta BBC, nelielajiem pārtraukumiem, kas ilgst mazāk nekā minūti, ir ļoti spēcīga ietekme – pētījumi rāda, ka tie palīdz darbiniekiem saglabāt labas koncentrēšanās spējas, kā arī maina veidu, kā viņi redz savu darbu un pat mazliet uzlabo veselību.

Vienotas formulas, cik ilgam vai biežam būtu jābūt mikropārtraukumam, nav. Tas ir atkarīgs no pašiem strādājošajiem, kuriem jāeksperimentē, cik bieži un gari pārtraukumi ļauj viņiem justies vislabāk. Ilinoisas doktorantūras students Sodžols Kims uzsver, ka mikropārtraukumiem jābūt īsiem un brīvprātīgiem.

Viņš saka, ka cilvēki, kuri lielāko daļu dienas pavada darbā, mikropārtraukumus redz kā iespēju tikt galā ar šo faktu.

“Daudzviet pusdienu pārtraukums ir paredzēts tikai ēšanai. Atsevišķi uzņēmumi papildus piedāvā arī tējas pauzi, kas ilgst desmit minūtes,” saka Kims.

Šāda tehnika tika ieviesta 1980.-to gadu beigās, kad Ohaio un Indianas universitāšu pētnieki vēlējās atrast veidu, kā mazināt stresu un palielināt produktivitāti. Toreiz tika radīts mākslīgs birojs, kurā 20 cilvēkiem divas dienas bija jādara viens un tas pats uzdevums, ievadot dažādus datus.

Katram darbiniekam tika ļauts viens neliels pārtraukums ik katras 40 minūtes. Pārtraukums ilga līdz pusminūtei un darbinieki palika savās darba vietās.

Pētot pētījuma dalībnieku sirds ritmu un produktivitāti pirms un pēc mikropārtraukuma nācās secināt, ka pauzes nebija tik efektīvas, kā viņi cerēja. Pēc pauzes vairāki cilvēki pieļāva kļūdas, kas samazināja produktivitāti.

Tomēr tiem, kam pārtraukumi bija mazliet ilgāki, tika novērota lēnāka sirdsdarbība un arī stresa līmenis bija zemāks. Viņu darbs bija precīzāks un tam nebija nepieciešami plašāki labojumi.

Pēc vairākām desmitgadēm, kopš ir veikti dažādi pētījumi, ir pierādīts, ka nelielie pārtraukumi var dot vērā ņemamus ieguvumus – darbiniekiem ir zemāks stresa līmenis, kolēģu vidū uzlabojas komunikācija, kas, savukārt, ļauj vairāk izbaudīt darbu.

Lai arī ir pierādīts, ka mikropārtraukumi ir noderīgi, ir vien dažas jomas, kur tie ir ieviesti ar mērķi mazināt traumas darba vietā. Aprēķināts, ka 2018. gadā Lielbritānijā dažādas traumas darba vietā guva gandrīz pusmiljons cilvēku.

“Sēžot saspringumā pie datora visas dienas garumā mēs nemanāmi nodarām zināmu postījumu savam ķermenim. Tāpēc ir noderīgi ik pa laikam fiziski mainīt pozīciju, piecelties kājās un izkustēties,” saka ergnomikas speciālists Zahirs Osmans.

Viena no jomām, kur nelieli pārtraukumi ir nepieciešami, ir ķirurģija. Šajā jomā strādājošajiem ir jābūt īpaši precīziem, jo pat mazākā kļūda var maksāt dzīvību. Tādēļ ir svarīgi atrast veidus, kā saglabāt šo cilvēku koncentrēšanās spējas.

Izpētīts, ka ķirurgi, kuri uz īsu brīdi atstāj savu darba vietu un izstaipās, var turpināt savu darbu daudz precīzāk nekā tie, kuri strādā bez pārtraukumiem. Tāpat pēc pārtraukuma ķirurgi juta mazāk sāpes mugurā, kaklā, plecos un plaukstās.

Nereti cilvēki darba laikā dara ko tādu, kas varētu izskatīties kā laika izniekošana. Tomēr neilga sērfošana internetā vai skatīšanās ārā pa logu var palielināt cilvēku produktivitāti un palīdzēt koncentrēties. Daudzi zinātnieki uzskata, ka mikropārtraukumi darba laikā ir ļoti nepieciešama darba sastāvdaļa.

Tāpat zinātnieki izpētījuši, ka īsu un jautru video noskatīšanās internetā ļauj cilvēkiem labāk noskaņoties tālākām darba gaitām un gūt zināmu uzmundrinājumu.

“Ūdens pudeles uzpildīšana, vai arī došanās uz tualeti – arī tie ir labi piemēri mikropārtraukumiem. Protams, arī dažādas sarunas ar kolēģiem ir ļoti labas, taču jāraugās, vai tās neievelkas pārāk ilgi,” saka Osmans.

Ja darba vietā redzi, ka priekšnieks par kaut ko pēkšņi sāk smieties, vai arī kolēģi staipās, jāpatur prātā, ka arī viņi izbauda īsos mikropārtraukumus, kas ļauj viņiem turpināt darbu produktīvāk.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu