/nginx/o/2019/02/25/11823889t1h4fb6.jpg)
Lai diasporas politikā veidotos atgriezeniskā saite, būtiska ir tautiešu spēja pašorganizēties, paust viedokli un signalizēt par savām vajadzībām kā mītnes zemē, tā arī dzimtenē, sestdien tiekoties ar Latvijas diasporas pārstāvjiem Apvienotajā Karalistē, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Londonā notikušās tikšanās mērķis bija pārrunāt Latvijas diasporas politiku, tostarp nesen pieņemto Diasporas likumu un tā praktisko ieviešanu, kā arī diasporai aktuālos jautājumus saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.
Rinkēvičs klātesošos informēja, ka Diasporas likums ir stājies spēkā šā gada janvārī, un patlaban norit vairāku tam pakārtoto tiesību aktu un likumprojektu izstrāde un ieviešana. Diasporas likuma ieviešana ir definēta par vienu no jaunās valdības prioritātēm, norādīja ministrs.
Tāpat amatpersona apliecināja, ka ir paredzēts turpināt atbalstīt līdzšinējās iestrādes izglītības un kultūras jomā, nodrošinot sistemātisku un ilgtermiņa atbalstu nesavtīgajam un entuziastiskajam darbam, ko ikdienā brīvprātīgi veic diasporas skolu skolotāji, diasporas organizāciju un māksliniecisko kopu vadītāji.
"Ikviens no tautiešiem Lielbritānijā veido Latvijas tēlu, tādēļ jūs pamatoti varat būt aktīvi un redzami. Ar jūsu iesaisti Apvienotās Karalistes varas pārstāvjiem ir jāsadzird Latvijas un visu Baltijas valstu aktuālie izaicinājumi un nepieciešamība tos risināt kopā ar Apvienoto Karalisti," sacīja ārlietu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka diasporas politikā svarīga ir atgriezeniskā saite. "Tādēļ būtiska ir jūsu spēja pašorganizēties un paust savu viedokli, vēlme signalizēt par savām vajadzībām kā Apvienotajā Karalistē, tā arī Latvijas pusē."
Ministrs atzina, ka pēdējo gadu straujā ekonomikas izaugsme īpaši aktualizējusi darbaspēka pieejamības un līdz ar to arī reemigrācijas jautājumu. Diasporas informēšana par darba un dzīves iespējām Latvijā ir ļoti svarīgs šībrīža uzdevums, īpaši ņemot vērā notiekošo "Breksita" procesu, norādīja Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Apvienotā Karaliste ir viena no valstīm, kurā ir arī viena no lielākajām Latvijas zinātnieku un pētnieku pārstāvībām. Nesen veiktie pētījumi liecinot, ka sadarbības potenciāls ar zinātnes diasporu ir ievērojams, un patlaban tiekot izstrādāti konkrētāki rīcībpolitikas soļi.
Apzinoties diasporas, īpaši bērnu un jauniešu straujos asimilācijas procesus, pēdējos gados valsts finansējums diasporas politikas iniciatīvām, īpaši izglītības un kultūras jomā, ir ievērojami pieaudzis, tautiešiem Apvienotajā Karalistē stāstīja Rinkēvičs, informējot, ka kopumā diasporas iniciatīvām paredzētais budžets šogad plānots aptuveni 3,4 miljonu eiro apmērā.
Apvienotajā Karalistē izveidojusies šobrīd lielākā Latvijas diaspora - Lielbritānijā dzīvo, strādā vai studē vairāk nekā 100 000 tautiešu.
Kā informē ĀM, saskaņā ar 2019.gada 11.marta Iedzīvotāju reģistra datiem savu dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē ir norādījuši 74 400 Latvijas pilsoņu un 474 nepilsoņi. Uzturēšanos Latvijā ir reģistrējuši 1085 Apvienotās Karalistes pilsoņi, bet dzīvesvietu Latvijā ir norādījušas 1072 personas, kurām ir Latvijas un Apvienotās Karalistes pilsonība, savukārt savu dzīvesvietu Apvienotajā Karalistē ir norādījušas 2433 personas, kurām ir Latvijas un Apvienotās Karalistes pilsonība.
2018.gadā Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Konsulārā nodaļa pieņēma 9529 pieteikumus personu apliecinošu dokumentu noformēšanai. Ar vēstniecības palīdzību Latvijas pilsonībā tika reģistrēti 1815 bērni.
