Ejiet būt geji kaut kur citur

FOTO: Reuters/ScanPix

Pēdējā laikā arvien lielāks skaits publiski atpazīstamu personu nolemj paust savu viedokli jautājumos par seksuālo orientāciju, kuros tie vai nu orientējas vāji, vai neorientējas nemaz. Pēdējais no tiem bija Ansis Pūpols diskusijā par viendzimuma laulībām.

Pūpols sāka savu runu ar vārdiem: “Es mīlu gejus un lesbietes kā savus brāļus un māsas”, bet vēlāk norādīja, ka laulības tomēr nav domātas viņiem un to vietā geji varētu vienkārši dibināt SIA. “Man nav nekas pret homoseksuāļiem, bet viņiem nedrīkst ļaut precēties” ir tāda pati žanra klasika kā “man ir vienalga, ko viņi dara savās guļamistabās, galvenais, lai nebāžas ar to manā sejā” un “man nav nekas pret gejiem, bet labāk, lai viņi ir tādi kaut kur citur”. Varu to komentēt līdzvērtīgi lakoniski: “Vispār jau neuzskatu, ka tu esi idiots, bet ir pazīmes, kas liecina par pretējo.”

Diskusijas gaitā Eiroparlamenta deputāta amata kandidāts no Nacionālās apvienības nāca klajā arī ar viedokli, ka homoseksuāli cilvēki nevar būt vecāki. Šī prātula smadzenēm lika censties izdalīt ar nulli, jo par to, kā rodas bērni, uzzināju jau agrā bērnībā izlasot žurnālu “Zīlīte”. Tas rosināja jaunas pārdomas, piemēram, vai cilvēks, kuram jau ir bērni, bet savu homoseksualitāti viņš apzinās tikai vēlāk, pārstāj būt par vecāku? Vai šķīrusies sieviete, kurai ir bērns, kuru tā audzina kopā ar savu māti (principā – bērnam ir divas mātes), var tikt uzskatīta par šī bērna vecāku? Vai mākslīgi apaugļotas sievietes patiesībā nav savu bērnu mātes? Jautājumu man ir vairāk nekā atbilžu.

Saprotams, ka homoseksuālu cilvēku laulības lielākā daļa sabiedrības uztver teju kā personisku apvainojumu vai pliķi sejā, bet kaislīgākos kliedzējus lūgšu atbildēt uz jautājumu – kas tieši mainītos, ja Latvijā gejiem atļautu salaulāties? Kaut kā maģiski heteroseksuālu un tikumisku ģimeņu bērniem pieliptu homoseksuālisms? Uzticami ģimenes cilvēki sāktu šķirties un steigtu salaulāties ar saviem čomiem?

Šādiem jautājumiem parasti seko: “BULDUR, BULDUR, BULDUR, bet laulība ir svēta savienība starp vīrieti un sievieti, TO NEDRĪKST MAINĪT!” Latvijas kontekstā kaut kā mainīšana principā nozīmētu precīzi piecu vārdu (“savienību starp vīrieti un sievieti”) izņemšanu no Satversmes un necilas izmaiņas Civillikumā. Tiem, kas kliegs, ka Satversmi nedrīkst mainīt, varu pastāstīt, ka grozījumi tajā veikti jau 15 reizes. Ironiskā kārtā, pirms Vaira Vīķe-Freiberga 2006. gadā parakstīja Satversmes grozījumus, kuros precizēts, ka “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti”, šis punkts skanēja šādi: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Respektīvi – ja Satversmi tik ļoti nedrīkst mainīt, kā uz to uzstāj cilvēki, kurus pastiprināti interesē citu seksuālā dzīve un izvēles, tad to nedrīkstēja darīt arī 2006. gadā, līdz kuram, vismaz tīri no Satversmes skatpunkta – geju laulības Latvijā nebija liegtas (shoutout visiem liberālajiem Vairas faniem, hehe).

Klasisks jautājums, kas bieži izskan komentāros par šo tēmu, ir: “Divi vīrieši vai divas sievietes kopā? Kā es to paskaidrošu savam bērnam?” Atbilde ir pavisam vienkārša – nekā. Bērnam neradīsies šādi jautājumi vai uztveres problēmas, ja vien jau kopš agras bērnības vecāki nebūs viņam centušies potēt, ka tas ir nepareizi. Televīzijā jau sen nav nekas ārkārtējs dažādos seriālos redzēt ainas, kurās skūpstās divi viena dzimuma pārstāvji. Cik reizes tas ir kaut kādā veidā pārsteidzis manu meitu un viņa sākusi uzdot par to jautājumus? Precīzi nulli. Ja kādam šķiet, ka šāda skata ieraudzīšana var cilvēku padarīt par geju, man jums ir sliktas ziņas – pienācis laiks rūpīgāk izvērtēt savas dzīves laikā pieņemtos lēmumus.

Iepriekš par šo pašu tēmu izteicās arī pašmāju rokeris Frīdis. Par viendzimumu laulību un bērnu adopciju viņš teica: "Man liekas, to bērnu ir labāk nogalināt, nekā viņiem dot adopcijā. Es homoseksuāļus uzskatu par nepilnvērtīgiem cilvēkiem." Vēlos atgādināt, ka to teica garmatains čalis apspīlētās ādas biksēs, kurš izvēlas savu laiku pavadīt kopā ar sasvīdušiem vīriešiem. Piekritīsiet – ja nebūtu moču, bet būtu ekskluzīvi vīriešiem paredzēts klubs, kurā jāģērbjas ādas drēbēs, tas izklausītos diezgan gejiski. Atliek secināt, ka hetero mačo no nepilnvērtīga geja Frīža gadījumā atšķir tikai motocikls.

Uz augšu