Jaunā pētījumā pierādīts, ka cūkas, kas izmantotas antīkajos mielastos Stounhendžas reģionā, netika audzētas turpat, bet gan transportētas uz dzīru vietu no simtiem kilometru tālām teritorijām.
Neolīta ļaudis uz Stounhendžu devās dzīrot un mieloties ar cūku cepešiem (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stounhendža cilvēku prātus ir fascinējusi gadsimtiem ilgi. Cilvēku kaulu atliekas, kas atrastas šajā teritorijā, liecina, ka akmens krāvumu komplekss reiz kalpoja kā antīka apbedījumu vieta, tomēr jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Science Advances”, noskaidrots, ka šajā vietā tika arī pamatīgi dzīrots.
Pētījumā zinātnieki izpētīja 131 cūku kaulu fragmentu, kas tika atrasti Stounhendžas teritorijā, un noskaidroja, ka četras neolīta laika apmetnes ir senākās dzīru norises vietas Britu salās, rakstīts izdevumā "IFL Science".
Pierādījumi liecina, ka cilvēki ar dzīvniekiem uz šīm dzīru vietām ceļoja pāri visām Britu salām, lai piedalītos uz mielastiem balstītajās dzīrēs.
“Šis pētījums parāda pārvietošanās mērogu un sociālo sarežģītību, kas iepriekš nav ņemta vērā,” komentēja pētījuma autors Ričards Meidviks.
Lai arī izrakumi galvenokārt kalpoja, lai apstiprinātu hipotēzi, ka senie briti patiešām šīs vietas izmantoja, lai dzīrotu, tomēr paralēli tam zinātnieki pēc izotopu analīzes noskaidroja, ka šie dzīvnieki netika audzēti turpat, kur vēlāk notiesāti. Pētījumā rakstīts, ka cūkas tika atvestas no visiem Britu salu stūriem, to skaitā Skotijas, Ziemeļanglijas un Rietumvelsas. Tas varētu nozīmēt, ka šīs dzīres ļaudīm bija ļoti svarīgas, lai, iespējams, pielabinātos dieviem.
“Šīs pulcēšanās, iespējams, ir vienotas Britu salu kultūras pašā pamatā. Cilvēki no visiem Lielbritānijas stūriem ceļoja uz Stounhendžas apvidu, lai dzīrotu un mielotos ar ēdienu, kas bija atvests no pašu mājām,” piebilda Meidviks.
Stounhendžas pētījumu ietvarā, šis ir nozīmīgākais projekts, kas parāda migrācijas un pārvietošanās paradumus tajā ērā.