Vācijas sociāldemokrātus sadusmo ASV vēstnieka izteikumi par valsts aizsardzības budžetu (1)

TVNET/LETA/DPA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels
ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels Foto: Reuters/ScanPix

ASV vēstnieka Ričarda Grenela kritiskie izteikumi par Vācijas aizsardzības budžetu otrdien izsaukuši asu vācu sociāldemokrātu (SPD) reakciju.

"Grenela kungs ir pilnīga diplomātiska izgāšanās," aģentūrai DPA norādījis SPD Bundestāga frakcijas vadītājs Karstens Šneiders, komentējot ASV vēstnieka pausto neapmierinātību ar Berlīnes lēmumu nesteigties palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz NATO pieprasītajiem diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Grenela tonis jau sen ir nepiemērots attiecībām starp tuviem sabiedrotajiem," norādīja Šneiders, žēlojoties, ka Vašingtonas vēstnieks pienācīgi nenovērtējot Vācijas ieguldījumu aliansē, tostarp tās misijā Afganistānā.

"Grenela kungs ar saviem atkārtotajiem rupjajiem izteikumiem kaitē transatlantiskajām attiecībām," piebilda politiķis.

Kā ziņots, Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs, kurš arī pārstāv SPD, pirmdien pavēstīja, ka Berlīnes aizsardzības izdevumi attiecībā pret IKP nākamgad nedaudz pieaugs, taču pēc tam atkal samazināsies.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas tuvāko gadu izdevumu plānu nākamgad aizsardzības tēriņi pieaugs līdz 1,37% no IKP.

Taču līdz 2022.gadam tie atkal saruks līdz 1,29%, bet 2023.gadā noslīdēs līdz 1,25%.

Lai gan NATO dalībvalstis apņēmušās līdz 2024.gadam aizsardzības izdevumus palielināt vismaz līdz diviem procentiem no IKP, līdz šim to paveikuši tikai septiņi alianses locekļi.

Savu sašutumu par to jau vairākkārt paudis ASV prezidents Donalds Tramps, kurš pat izteicis draudus izstāties no NATO, ja citas dalībvalstis neuzņemsies atbilstošu finansiālo slogu savas drošības uzturēšanā.

Vācija, kas ir Eiropas spēcīgākā ekonomika, izpelnījusies īpaši asu Vašingtonas kritiku.

Grenels, komentējot Šolca budžeta vidējā termiņa plānu, intervijā DPA norādīja: "Fakts, ka Vācijas valdība apsver pat vēl vairāk samazināt savu jau tā nepieņemamo ieguldījumu militārajā gatavībā, ir satraucošs signāls no Vācijas puses saviem 28 NATO sabiedrotajiem."

Arī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena pieprasījusi Bundesvēram ievērojami lielākus līdzekļus, un iepriekš koalīcijas valdība, kuru veido kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie konservatīvie (CDU/CSU) un SPD, izvirzīja mērķi līdz 2024.gadam aizsardzībai atvēlēt 1,5% no IKP.

Tikmēr ASV 2018.gadā aizsardzībai atvēlējusi 700 miljardus dolāru, kamēr visas Eiropas valstis kopā - tikai 280 miljardus.

Lai gan Vācijas aizsardzības budžets pieaudzis no 45 miljardiem dolāru pērn līdz 50 miljardiem šogad, ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmi, tā attiecība pret IKP saglabājusies 1,23% līmenī.

Līdz ar ASV divu procentu atzīmi pret IKP sasniegusi vai pārsniegusi tikai Lielbritānija, Grieķija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu