Francijas valdība atstādinās līdzšinējo Parīzes policijas priekšnieku un atsevišķos rajonos aizliegs "dzelteno vestu" protestus, paziņojis Francijas premjerministrs Eduārs Filips. Šāds lēmums pieņemts pēc jaunākajiem vardarbīgajiem protestiem.
Francijas valdība ieņem stingrāku nostāju pret "dzelteno vestu" protestiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Filips norāda, ka likumsargi identificēs "radikālās grupas" rajonos, ko visvairāk skāruši nesankcionēti protesti, vēsta raidorganizācija BBC. Ja radikāļi iesaistīsies demonstrācijās, tās tiks aizliegtas.
Pagājušajā nedēļas nogalē "dzelteno vestu" protestu laikā melnā ģērbti anarhisti demolēja un aplaupīja veikalus slavenajā Elizejas lauku rajonā.
"Kārtības nodrošināšanas stratēģija netika pareizi īstenota," atzina Filips.
Premjers uzsvēra, ka jaunie pasākumi vērsti pret tiem, kas musina uz vardarbību, nevis parastajiem "dzelteno vestu" protestētājiem. "Dzeltenās vestes" kopš novembra iziet demonstrācijās katru ceturtdienu, taču protestētāju skaits ir noplacis.
Demonstrāciju aizliegumu varētu ieviest atsevišķos Parīzes rajonos, Bordo un Tulūzā. "Vardarbības uzliesmojumu gadījumā ir pamats stingrai [policijas] atbildei," norādījis Filips.
Plānots paaugstināt sodu par dalību nesankcionētā demonstrācijā - no 38 eiro līdz 135 eiro.
Uzņēmumiem, kam Parīzē pēdējo trīs mēnešu laikā radušies zaudējumi "dzelteno vestu" protestu dēļ, tiks atvēlēti 1,5 miljoni eiro.
Filips par jaunajiem pasākumiem paziņoja pirmdien pēc ārkārtas tikšanās Elizejas pilī.
Sestdien Parīzē tika izvietoti 5000 policisti - daudz vairāk par dažiem simtiem melnā ģērbto protestētāju, kuri radīja nekārtības Parīzes slavenākajā rajonā vairāk nekā septiņu stundu garumā. Videoierakstos redzams, kā policisti vairākos gadījumos stāv ierindā, kamēr protestētāji dedzina un izlaupa veikalus.
"Dzelteno vestu" protestu laikā vairāki cilvēki savainoti ar gumijas lodēm, taču 18 nedēļas ilgajos protestos nav bojāgājušo. Amatpersonas uzskata, ka risks palielinātos, ja policisti stingri vērstos pret agresīviem protestētājiem.
"Viņi labāk pieļauj bojājumu nodarīšanu ēkai, par ko vēlāk atlīdzinās apdrošinātājs, nevis riskē ar tiešu policijas un demonstrantu konfrontāciju, kas varētu novest pie nopietniem savainojumiem vai nāves," portālam "The Local" norāda domnīcas "Cesdip" analītiķis Olivjē Kāns.