Ekonomists: "Brexit" būtiski varētu ietekmēt pārtikas un medikamentu eksportētājus

FOTO: Īriss Sviklis/LETA

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" būtiski varētu ietekmēt pārtikas un medikamentu eksportētājus, taču ne tik daudz Latvijas eksportētājus, jo Latvijas uzņēmumi šos produktus uz Lielbritāniju eksportē maz, otrdien, prezentējot "Luminor" jaunāko ekonomikas pārskatu, sacīja bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš atzina, ka "Brexit" atstās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, taču precīzu ietekmes apmēru šobrīd vēl ir pāragri prognozēt, ņemot vērā neziņu par to, kad konkrēti un kādā veidā Apvienotā Karaliste izstāsies no ES.

Strautiņš arī prognozē, ka, visticamāk, "Brexit" tiks atlikts, bet jautājums ir, uz cik ilgu laiku.

"Ja notiek samērā ciets "Brexit" variants, tiešajai ietekmei uz Latvijas eksportu nevajadzētu būt lielai, bet lielākā negatīvā ietekme varētu būt uz uzņēmumiem, kas eksportē pārtiku un medikamentus loģistikas problēmu dēļ," viņš sacīja, piebilstot, ka netiešā veidā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku ar tirdzniecības partnervalstu starpniecību, proti, ja "Brexit" ietekmē samazināsies izaugsme, piemēram, Francijā, Vācijā un Nīderlandē.

Savukārt, komentējot "Brexit" ietekmi uz kokrūpniecību, kas ir galvenā Latvijas eksportprece Apvienotajā Karalistē, Strautiņš norādīja, ka šo nozari Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES būtiski neietekmēs un koksnes eksports sekmīgi turpināsies. "Sliecos domāt, ka tur dažas stundas vai pāris dienas [ilgāka loģistika] nav izšķirošs faktors," viņš teica.

Strautiņš norādīja, ka ārējā ekonomiskā vide šajā gadā Latvijai būs mazāk labvēlīga nekā pērn un ir risks, ka tā turpinās pasliktināsies arī 2020.gadā. Pēc viņa prognozētā, šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu palielināties par 3,8%, proti, izaugsme Latvijā, visdrīzāk, nepalēnināsies tik krasi, kā to paredz vairums prognozētāju.

"Arī 2019.gads Latvijai būs vēl viens visumā sekmīgas attīstības posms, kaut arī IKP pieaugums gandrīz noteikti bremzēsies. Tomēr Latvijas ekonomika piezemēsies mīksti, jo izaugsmes palēnināšanās, visdrīzāk, nebūs tik krasa, kā to paredz prognožu vairākums. Taču mēs neesam optimisti par 2020.gadu. Domājams, ka izaugsme nākamgad būs būtiski lēnāka nekā šogad. 2020.gadā papildus ietekme var būt mazākam ES fondu finansējumam infrastruktūras attīstībai," teica Strautiņš.

"Luminor" ekonomists prognozēja, ka šogad nav gaidāmas arī krasas cenu svārstības, kā arī ārējās tirdzniecības un kārtējo maksājumu konts būs tuvu nullei.

Strautiņš minēja, ka eksporta nozares šogad un arī nākamajā gadā Latvijā attīstīsies noturīgi, kā arī apstrādes rūpniecībai ir iespēja augt straujāk nekā pērn, kad to sekmēja eksporta izaugsme. Galvenais izaugsmes bremzēšanās iemesls būs investīciju pieauguma palēnināšanās. Sagaidāms, ka šajā laikā salīdzinoši sekmīgi attīstīsies ēku celtniecība, ko veicinās augošais mājsaimniecību pieprasījums pēc mājokļiem. Tomēr celtniecības nozare neturpinās augt tik strauji kā pērn, lai gan izaugsme būs.

Komentējot situāciju Latvijas banku sektorā, Strautiņš teica, ka finanšu pakalpojumu eksporta pievienotā vērtība vēl vismaz 2019.gadā nerezidentu banku darbības krasas sašaurināšanās dēļ turpinās sarukt, bet tālākā nākotnē finanšu pakalpojumu eksports atkal varētu palielināties, balstoties uz finanšu tehnoloģijām, kurā Latvija ir spēcīga. Arī bankas, kas pamatā apkalpo vietējos uzņēmumus un iedzīvotājus, piedzīvos straujas pārmaiņas tehnoloģiju un klientu paradumu izmaiņu dēļ.

Strautiņš prognozēja, ka Latvijas ekonomikas nākotni lielākajā mērā veidos darba tirgus, ja pasaules ekonomikā nebūs krasu izmaiņu. Turpmākos divos gados algu pieaugums palēnināsies apmēram par vienu procentpunktu, jo lielā daļā Latvijas nodarbinātība ir relatīvi zema, algu no IKP koeficients sasniedzis ES vidējo.

Viņš atzīmēja, ka pagājušajā gadā nodarbinātība Latvijā palielinājās par 1,6%, bet bruto algu pieaugums bija straujākais kopš 2008.gada - par 8,4%. "Turpmākos divos gados tiek prognozēta algu palielinājuma palēnināšanās apmēram par vienu procentpunktu, taču algu dinamika šobrīd ir īpaši grūti prognozējama. Lai arī pieaugošu lomu ekonomikas attīstībā spēlēs imigrācija, tomēr šobrīd prioritāte ir iekšējo resursu izmantošana. Nodarbinātības līmenis no Igaunijas atpaliek par vairākiem procentpunktiem, bet visdarbspējīgākajā vecuma grupā (25-54 gadi) būtiski atpaliekam arī no Lietuvas. Šo starpību aizverot, strādājošo skaitu Latvijā vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku. Vēl ir plaši lauku apvidi ar ļoti zemu nodarbinātību un attiecīgi zemu ienākumu līmeni. Laukos ir lieks darbaspēks, ko varētu nodarbināt pilsētās, kur trūkst darbarokas. Lai tas notiktu, jāveicina cilvēku pārcelšanās. Visātrākais veids šī mērķa sasniegšanai būtu jauns īres regulējums, kas iedrošinātu daudzus izīrēt šobrīd neapdzīvotus mājokļus. Tas palielinātu darba tirgus efektivitāti un sniegtu citus ekonomiskus ieguvumus, kā arī palīdzētu saglabāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu," pauda Strautiņš.

Tikmēr 2020.gadā, pēc Strautiņa teiktā, IKP pieauguma temps Latvijā varētu sarukt par apmēram procentpunktu salīdzinājumā ar šo gadu. Latvijas ekonomiku 2020.gadā var ietekmēt mazāks ES fondu finansējums infrastruktūras attīstībai. Ekonomikas izaugsme Latvijā turpmākajos gados bremzēsies, ko lielā mērā noteiks investīciju cikls. "2020. un 2021.gadā Latvijā varētu būt drusku lēnāka ekonomikas attīstība. Pēc tam dzelzceļa līnija ["Rail Baltica"] daudz ko ietekmēs, tāpat Latvijā ir atsevišķas nozares - informācijas tehnoloģiju biznesa pakalpojumi rūpniecībā, metālapstrāde, mašīnbūve, kas aug straujā nekā ekonomika kopumā. (..) Nākotnē tie turpinās strauji attīstīties, attiecīgi, spēcīgāk ietekmēs IKP," teica Strautiņš.

Viņš pauda, ka uz patēriņu orientētajām nozarēm nākotnē var raudzīties ar optimismu, pateicoties algu un strādājošo skaita pieaugumam, tostarp nozaru prognozes, kā arī aptauju dati un ziņas no uzņēmumiem liek domāt, ka eksporta attīstība arī turpmāk Latvijā būs samērā sekmīga. Ekonomikas attīstību vidējā termiņā Latvijā ļoti lielā mērā noteikts darba tirgus attīstība. Lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus uz zināšanām balstītai ekonomikai, Latvijai ir jāuzlabo inovāciju rādītāji, kas valstī ir starp sliktākajiem ES. Inovāciju rādītājus negatīvi ietekmē nepietiekošs finansējums augstākajai izglītībai, zinātnei, izpētei un attīstībai, ko varētu risināt ar skolu tīkla optimizāciju.

Tāpat, pēc Strautiņa teiktā, ir svarīgi nodrošināt nodokļu stabilitāti pēc nesen veiktajām vērienīgajām reformām, taču var veikt uzlabojumus, kas nerada nevēlamu neprognozējamību uzņēmējdarbībai, piemēram, vienkāršot iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitāti.

Uz augšu