Jaunzēlandes teroraktu sarīkotājs divas dienas pirms uzbrukuma savā "Facebook" kontā dalījās ar video par Dziesmu svētku svinēšanu Latvijā. Uz skaistu tradīciju pretnostatīšanu ideoloģiskajiem ienaidniekiem jāraugās terorisma propagandas kontekstā, norāda eksperts.
Piektdien divos teroraktos divās mošejās Kraistčērčā tika nogalināti 50 cilvēki.
Ieraksts Brentona Taranta kontā tika publicēts 13.martā - vien divas dienas pirms slaktiņa "Al Noor" un Linvudas mošejās. Terorista sociālo tīklu konti kopš tā laika dzēsti, taču internetā cirkulē ekrānuzņēmumi.
Tarants dalījās ar video, kurā redzama dziesmas "Līgo" izpildīšana Dziesmu svētkos. Video sākumā ir informatīvi komentāri par Līgosvētkiem.
"Šis ir tas, ko viņi grib iznīcināt," rakstīja terorists.
Labējā radikāļa Taranta sarakstītajā manifestā tika propagandētas baltās rases pārākuma idejas un aicinājumi uz vardarbību. Manifests bija sarakstīts tā, lai iegūtu maksimālu publicitāti, izmantojot "mēmes" un atsaucoties uz strīdīgi vērtētām personībām.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns intervijā portālam TVNET norāda, ka mūsu svētku "popularizēšanu" šādā veidā jebkurā gadījumā būtu jāuztver kā ko negatīvu. Kam tādam nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību, un arī neviens loģiski domājošs cilvēks pasaulē nesaistīs mūsu svētkus ar šādām lietām.
"Visticamāk, ka viņš ir speciāli pasaulē meklējis skaistas un senas Rietumu tradīcijas, lai atrastu veidu, kā ilustrēt savu nodomu nogalināt islāmticīgos," apgalvo Andžāns.
Turklāt Dziesmu un deju svētku akcentēšanu vajadzētu skatīt plašākā terorisma stratēģijas kontekstā. Viens no terorisma mērķiem vienmēr ir bijis sniegt kādu politisku vēstījumu un šajā gadījumā vīrietis, iespējams, ir vēlējies publiski vērsties pret multikulturālisma apdraudējumu viņa kultūrai, kuru, viņaprāt, iemieso islāmticīgie.
Latvijas piemērā Tarants šādu islāma radīto apdraudējumu savā prātā ir atradis. Zināmā mērā var vilkt paralēles ar Andersu Breivīku, no kura viņš ir iedvesmojies, norāda Andžāns.
