Protesta akcija, kurā piedalījās aptuveni Latvijas 2000 pedagogu, pieprasot lielāku algu, noslēdzās ar zilu balonu, uz kuriem rakstīts “750 EUR”, palaišanu gaisā. Pēc vairākām stundām baloni pārvērtīsies vides piesārņojumā.
Prasot lielāku algu, skolotāji ar cerību baloniem piesārņo vidi (43)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirms nokrišanas gaisa baloni var aizlidot ļoti tālu. Tomēr beigās, mainoties gaisa spiedienam un temperatūrai, tie saplīst un krīt zemē, kur kļūst par atkritumiem, saka biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.
Mēneša vai divu laikā saules un lietus ietekmē baloni sadalās mikroplastmasā, kas paliek vidē, tālāk nonāk ūdenī un, iespējams, arī pārtikas ķēdē. Turklāt košās balonu lupatiņas pievilina dzīvniekus – mazie grauzēji tajos var sapīties, meklējot ūdeni.
Savukārt jūras putni un plēsīgās zivis bieži vien apēd plastmasas atkritumus, kas nonākuši dabā. Putni var sapīties diegos – kokvilnas vai sintētiskajos, ar ko sasieti baloni.
Jānis Brizga saka, ka vides ekspertu vidū diskusiju par plastmasas balonu aizliegšanu bijis ne mazums. “Rezultātā aizliedza plastmasas kociņus, pie kuriem stiprināja balonus. Bērniem par baloniem pārāk liels prieks, lai tos aizliegtu,” saka vides eksperts.
Viņš aicina cilvēkus nofotografēt nokritušos “skolotāju protesta” balonus, lai uzskatāmi būtu redzams nesmukums un kaitējums, ko tie nodara.
Eksistē baloni no materiāla, kas sadalās un ir videi nekaitīgs, bet tie ir dārgi.
Cerību balonus, kas šaujas gaisā piesārņot dabu, kritiski vērtēja sociālo tīklu lietotāji. "Jā, palaida gaisā savus zilos cerību balonus. Atbalstu reformu nepieciešamību izglītības sektorā, bet nu - fui!" Citā tvītā teikts, ka tā bija organizatoru, ne pašu skolotāju ideja.
"Lauku skolotāji saprot, bet lielpilsētas biroja žurkas un vadoņi - pat neaizdomājas."
Par gaisa laternu jeb ķīniešu lukturīšu un gaisa pūķu radīto postu ne reizi vien atgādinājis Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Vilnis Skuja, kurš Slīteres nacionālā parka teritorijā atradis liela Anglijas skolēnu palaista gaisa balona atliekas.
“Plastmasa, auklas, sintētiskie diegi nesapūst. Turklāt tie reizēm ir ļoti smalki un nemanot var aptīties ap kāju putnam vai dzīvniekiem, kas pienācis palūkoties, vai košais pleķis zemē nav ēdams,” stāsta Vilnis Skuja.
Anglijā gaisa laternās bieži iet bojā pūces.
Arī pie mums dzīvnieks var savainoties, mocīties un aiziet bojā. Zemē nokritis, piemēram, tā sauktais ķīniešu lukturis var aizdedzināt sausu mežu. Nokritis mežā vai jūrā, plastmasas objekts papildina kopējo piesārņojumu.
Emocionāli tas ir tikai īsu brīdi, pēc laika smukums pārvēršas atkritumā vai nogalina kādu, saka Skuja.
Ja cilvēki padomātu, nezin vai viņi gribētu, lai skaisto notikumu – kāzas, kristības, dzimšanas dienu, kuras dēļ gaisā palaists lidojošais objekts, iezīmētu nelaime, ko var izraisīt šis prieka mirklis.