Pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) apsver iespēju vērsties tiesā pret SIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu par "apmelojošas informācijas izplatīšanu", informē RMS pārstāve Maija Lazdiņa.
"RMS", iespējams, vērsīsies tiesā pret Godiņu par "apmelojošas informācijas izplatīšanu"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lazdiņa skaidroja, ka RMS vērsīsies tiesā, ja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Godiņš "turpinās izplatīt publiskajā telpā nepamatotu un apmelojošu informāciju par uzņēmumu", norādot, ka valsts amatpersonas pienākums ir būt apolitiskam un sniegt pārbaudītu, objektīvu informāciju, nevis izplatīt šaubas un aizdomas.
"Godiņam ir zināms, ka visus šos gadus kopš RMS nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgā, tostarp, pārvadā cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, ir sniegusi visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Informācija ir bijusi pieejama gan Rīgas domei, gan "Rīgas satiksmei", gan Autotransporta direkcijai. RMS ir neizpratnē par Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja neprofesionālo rīcību un apmelojošajiem paziņojumiem publiskajā telpā un ir gatavs vērsties tiesā par uzņēmuma reputācijas graušanu," pauda RMS pārstāve.
Pēc RMS norādītā, šo gadu laikā nav konstatēts neviens pārkāpums saistībā ar nepamatotu bezmaksas biļešu izsniegšanu pasažieriem ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti. Salīdzinot RMS pārvadāto personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti attiecībā pret kopējo pasažieru skaitu pēdējo trīs gadu laikā izmaiņas vērojamas 2% robežās: 2016.gadā tie bija 15% jeb 1 656 506 pasažieri, 2017.gadā 17% jeb 1 776 783 pasažieri un 2018.gadā 14% jeb 1 665 912 pasažieri. Vietējas nozīmes reģionālajos un starppilsētu pārvadājumos no kopējā pārvadātā pasažieru skaita personu skaits ar invaliditāti īpatsvars ir līdzīgs - 16%. "Tādēļ rodas jautājums, kāpēc Autotransporta direkcija norāda uz RMS pārvadāto personu ar pirmās un otrās grupas invaliditāti skaita īpatsvaru, ja reģionos ir vērojama līdzīga situācija?" jautāja RMS.
Uzņēmuma pārstāve skaidroja, ka sabiedrībā valda stereotips, ka cilvēki ar invaliditāti pārvietojas tikai ratiņkrēslos, taču šīs grupas statuss tiek piešķirts arī personām ar redzes, dzirdes un intelektuālās attīstības traucējumiem, kā arī daļējiem kustību ierobežojumiem. Ņemot vērā, ka RMS maršruti ir neatņemama Rīgas pilsētas maršrutu tīkla sastāvdaļa, cilvēks, kuram ir piešķirti 100% braukšanas maksas atvieglojumi, neapšaubāmi, izvēlēsies labāko un ērtāko. Līdz ar to statistika ir jāskatās un jāanalizē, skatot visu maršrutu tīklu kopumā. RMS kopā ar "Rīgas satiksmi" 2018.gadā pavadāja 7 617 21 pasažieri ar invaliditāti, kas veidoja 5% no visiem pārvadātajiem pasažieriem.
Turklāt RMS ir iesniegusi visu pieprasīto informāciju Autotransporta direkcijai par pārvadāto personu ar invaliditāti skaitu, taču nekādu konkrētu atbildi vai rezultātu par veikto pārbaudi nav saņēmusi. Līdz ar to uzņēmums nesaprot, kāpēc Godiņš turpina publiskajā telpā "paust šaubas un sniegt apmelojošu informāciju bez jebkādiem pierādījumiem un konkrētiem faktiem".
RMS aktīvi sadarbosies gan ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), gan Valsts policiju (VP), sniedzot visu nepieciešamo informāciju, lai ātrāk pierādītu, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par manuālu iejaukšanos kases aparātos ir absurda, skaidroja RMS pārstāve.
Visos minibusos ir videonovērošanas kameras, kurās ir redzama vadītāja darba vieta un validators, līdz ar to krāpniecība nav iespējama, jo katrs gadījums ir pārbaudāms. RMS aicina Autotransporta direkciju veikt papildu kontroles minibusos, ja viņus māc šaubas, vai arī piedāvāt visiem Latvijas pasažieru pārvadātājiem savu risinājumu - vienotu elektroniskās uzskaites sistēmu pasažieru ar invaliditāti uzskaitei.
Savukārt Godiņš aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto, Autotransporta direkcija kompetencē ir nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Autotransporta direkcijai, pildot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā tai noteiktās funkcijas, ir jāievēro ārējos normatīvajos aktos noteiktie pienākumi, viens no tiem aizliedz izmaksāt pārmērīgi lielas kompensācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, tas ir, neefektīvi izlietot piešķirtos valsts budžeta līdzekļus.
"No minētā ir secināms, ka Autotransporta direkcijai, kā valsts budžeta līdzekļu administrētājai sabiedriskā transporta nozarē, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārliecināties par to vai sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, tiek izlietoti likumīgi, pareizi un lietderīgi," skaidroja Godiņš.
Viņš norādīja, ka, izvērtējot statistikas datus, kas apliecina, ka Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos 2018.gadā pārvadāto personu ar invaliditāti skaits ir samazinājies par 2%, turpretī pārējās astoņās republikas pilsētas pārvadāto personu ar invaliditāti skaits ir mazinājies par 5%, un, ņemot vērā publiski izsaknējušo informāciju par RMS, pārvadāto personu ar valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem iespējamo skaita pieaugumu, Autotransporta direkcija ir pieprasījusi Rīgas domei sniegt statistiku par Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos pārvadāto pasažieru skaitu, kuriem valsts ir noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus, tas ir, par pārvadāto personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti un personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā arī personu, kas pavada personu ar pirmās grupas invaliditāti vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti.
"Analizējot pārvadātāju sniegtos datus, pievērsām uzmanību tam, ka RMS personām ar invaliditāti izsniegto biļešu īpatsvars, salīdzinot ar "Rīgas satiksmes", ir augsts. Autotransporta direkcijas rīcībā esošie dati liecina, ka 2018.gadā RMS personām ar invaliditāti izsniegto biļešu skaits no kopējā biļešu skaita bija 14%, Rīgas satiksmē 4%, turpretī reģionālās nozīmes maršrutos - 8%. Papildu uzmanību piesaistīja fakts, ka RMS 22% no visām personām ar invaliditāti biļetes saņēma pie šofera, turpretī Rīgas satiksmē tie bija tikai 9%," skaidroja Godiņš.
Viņš uzsvēra, ka minētie fakti rada jautājumus, kāpēc šāda situācija veidojas. "Tādēļ šobrīd turpinām apkopot un analizēt informāciju, ko mums sniedz Rīgas dome un "Rīgas satiksme". Tā kā mums ir aizdomas par nekorektu minētās kategorijas pasažieru pārvadājumu uzskaiti Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos, tiklīdz būsim apkopojuši un izvērtējuši visu informāciju pilnībā, vērsīsimies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu veikt padziļinātu pārbaudi," pauda Autotransporta direkcijas vadītājs.
Tādēļ līdz pilnīgai situācijas noskaidrošanai, Autotransporta direkcija ierosinās Sabiedriskā transporta padomei pieņemt lēmumu - aizturēt Rīgas domei avansā izmaksājamo kompensāciju.
Jau vēstīts, ka Autotransporta direkcija, izvērtējot "Rīgas satiksme" sniegto informāciju par tās apakšuzņēmuma "Rīgas mikroautobusu satiksme" veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, izlēma vērsties VID un Valsts policijā saistībā ar iespējamu krāpniecību datos par personu ar invaliditāti pārvadājumiem.
Tāpat ziņots, ka, analizējot Rīgas domes un pašvaldības "Rīgas satiksme" sniegto informāciju par pasažieru ar pirmās un otrās grupas invaliditāti pārvadājumiem, Autotransporta direkcijai ir radušās aizdomas par nekorektu minēto kategoriju pasažieru pārvadājumu uzskaiti Rīgas pilsētas nozīmes maršrutos. Tādēļ līdz pilnīgai situācijas noskaidrošanai, Autotransporta direkcija ierosinās Sabiedriskā transporta padomei pieņemt lēmumu - aizturēt Rīgas domei avansā izmaksājamo kompensāciju par 2019.gada otro ceturksni.
Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka mākslīga pārvadāto personu ar invaliditāti skaita palielināšana ļautu privātajam uzņēmumam saņemt lielāku valsts dotāciju par šīs kategorijas personu pārvadāšanu bez maksas - Latvijā personām ar invaliditāti sabiedriskajā transportā nav jāpērk biļetes, jo par viņiem maksā valsts. Pagājušajā gadā tam bija nepieciešami 18 miljoni eiro, tostarp puse tika Rīgai, bet divus miljonus saņēma "Rīgas mikroautobusu satiksme".
Informācija par "Rīgas mikroautobusu satiksmes" pērn pārvadātajiem pasažieriem liecina, ka 2018.gadā uzņēmums pārvadājis 11,8 miljonus pasažieru, no kuriem 14% ir bijuši ar invaliditāti. Tādējādi "Rīgas mikroautobusu satiksmes" pārvadāto personu ar invaliditāti īpatsvars bijis 3-5 reizes lielāks nekā citiem pārvadātājiem.