Latvijas Banka ieviesusi "Maksājumu radaru"

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Latvijas Banka bezskaidrās un skaidrās naudas lietošanas tendenču analīzei ieviesusi jaunu instrumentu - "Maksājumu radaru", aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

"Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecības un mijiedarbības attīstība būs šā radara centrālais mērījums, ko papildinās izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri," pauda Latvijas Bankā.

Attiecīgais pārskats, kurā apkopota informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā paradumiem naudas izmantošanā, iznāks reizi pusgadā un būs pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē.

Latvijas Bankā informēja, ka patlaban maksājumi skaidrā naudā Latvijā veido 37%, bet bezskaidrā naudā - 63% no kopējā maksājumu skaita. Vienlaikus viens Latvijas iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 4,8 maksājumus skaidrā naudā un 8,3 maksājumus bezskaidrā naudā.

Tāpat dati liecina, ka no bezskaidrās naudas maksājumiem vairāk nekā 60% tiek veikti ar norēķinu kartēm.

Marta "Maksājumu radarā" arī teikts, ka Latvijā 51% iedzīvotāju uzskata, ka viena un divu centu monētas atstājamas apgrozībā, bet 28% uzskata, ka tās būtu izņemamas no apgrozības.

2018.gada otrajā pusgadā veikti 251,8 miljoni maksājumu 98,3 miljardu eiro apmērā. Vienlaikus pērn otrajā pusgadā veikti 1,6 miljoni zibmaksājumu.

"Maksājumu radarā" izmantoti tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" 2019. gada februārī un martā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti.

"Latvijas sabiedrības ekonomiski aktīvā daļa ir atvērta jaunām tehnoloģijām, apgūst tās un prot novērtēt to priekšrocības. Bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars turpina augt un nu jau pārsniedz tradicionālos norēķinus skaidrā naudā. Tomēr nav pamata apgalvot, ka bezskaidrās naudas norēķini varētu dabiskā ceļā pilnībā izkonkurēt maksājumus ar skaidro naudu," izdevumā norāda "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis.

Savukārt Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms atzīmē, ka eirozonā kopumā skaidrā nauda ir populārākais norēķinu veids maksājumu skaita ziņā tirdzniecības vietās un norēķinos par nelielām summām - līdz 45 eiro. "Tehnoloģiju attīstība veicina bezskaidrās naudas maksājumu popularitāti, taču šī pāreja notiek ļoti pakāpeniski. Uzskatām skaidro naudu par vienu no iedzīvotājiem svarīgiem maksājumu līdzekļiem ar savām priekšrocībām," viņš norāda.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu