Kā sociālie tīkli un aizspriedumi var ietekmēt maciņa biezumu?

FOTO: Reuters/ScanPix

Mūsdienu dzīve nav iedomājama bez sociālajiem tīkliem. Katru dienu mēs varam redzēt, ka bijušais klasesbiedrs devies ceļojumā uz kādu eksotisku salu, bet bijusī kursabiedrene var lepoties ar izsmalcinātu dzīvesveidu. Tikām kāds bērnības draugs ievietojis fotogrāfiju, kur viņš pozē dārgos dizaineru apģērbos. Tas liek uzdot jautājumu – kā sociālie tīkli, krāšņas fotogrāfijas un aizspriedumi var ietekmēt maciņa biezumu?

“BBC Capital” vēsta, ka sociālais tīkls “Instagram” ir serviss, kurā cilvēki dalās ar savām fotogrāfijām. Ir cilvēki, kuri šajā sociālajā tīklā publicē dažādus dabasskatus, bet ir citi, kuri dalās ar savas dzīves fotogrāfijām, nereti radot iespaidu, ka viņu dzīve ir ļoti grezna. Tā, piemēram, kāda uzņēmēja ir gatava iegādāties “Chanel” rokassomiņu par trim tūkstošiem dolāru, lai pēc tam varētu dalīties ar fotogrāfiju “Instagram”.

Sieviete norāda, ka kaislība pret dārgām rokassomiņām radusies tieši sociālajos tīklos, kur redzamas slavenības ar dārgu zīmolu apģērbiem un aksesuāriem.

“Ja es redzu kaut ko tādu, kas mani ieinteresē, tad es meklēju līdzīgus ierakstus pēc tēmtura. Tā nav reklāma, bet gan veids, kā parādīt, ka īsti cilvēki izmanto īstas lietas. Man pašai patīk izmēģināt lietas, kuras sociālajos tīklos rekomendē cilvēki, kuri acīmredzot izbauda šo lietu izmantošanu,” saka sieviete.

Tomēr šādas izpriecas maksā ļoti dārgi. Kalifornijas un Toronto universitāšu pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ir tendence tērēt vairāk un taupīt mazāk, jo sociālajos tīklos rodas priekšstats, ka citi savai dzīvei naudu netaupa. Tas savukārt rada “redzamības dienaskārtību”, kas ievērojami maina cilvēku ieradumus.

Kas ir redzamības dienaskārtība?

Viens no pētniekiem, Deivids Hiršlaifers norāda, ka redzamības dienaskārtība ir radusies no veida, kā mēs reaģējam uz sociāliem notikumiem. Cilvēkiem patīk runāt par to, ko viņi dara, visbiežāk izceļot kādas konkrētas lietas lietošanu dzīvē.

“Ja es aizeju ciemos pie kāda drauga uz viņa mājām, tad varu redzēt, ka draugs dzer kafiju no lētas kafijas tasītes, tajā pašā laikā valkājot dārgas drēbes. Bet, ja paskatos sava drauga sociālo tīklu saturu, tad redzu, ka viņš veic ierakstus par dārgiem restorāniem un raksta par galvu reibinošiem ceļojumiem.

Šāda vienvirziena komunikācija radīs labāku redzamību un iespaidu par drauga grezno dzīvesveidu, lai gan patiesībā tāds tas var arī nebūt,” saka Hiršlaifers.

Redzamības dienaskārtība liek cilvēkiem sekot līdzi lietām, kas pašlaik ir modē, tāpēc daudzas “trendīgas” lietas kļūst arvien lētākas un dažādākas.

“Piemēram, komunikācija starp cilvēkiem, kas atrodas tālu viens no otra, – izmaksas gadu desmitu laikā ir dramatiski kritušās. Tāpat kabeļtelevīzijas pakalpojumi un internets – tie ir kļuvuši lētāki un labi ļauj cilvēkiem skatīties uz citu indivīdu tērēšanas paradumiem,” teikts pētījumā.

Pastiprināta uzmanība uz to, “kas citam ir, bet man nav”, liek mums tērēt vairāk naudas un rada nepareizus aizspriedumus par to, kāda ir citu un galu galā mūsu finansiālā situācija un tās nākotnes perspektīvas.

Efekta pastiprināšana

Vēl viens pētījuma autors – Bins Hans, kurš pārstāv Toronto Universitāti, saka, ka cilvēkiem ir tendence ņemt piemēru no citiem, kas atrodami viņu sociālajā lokā.

“Redzot, kādus signālus sūta mani vienaudži par to, ko viņi domā par nākotni, par saviem ienākumiem un paradumiem, tas liek arī man kaut kādā mērā aizdomāties par savu nākotni un naudas tērēšanas paradumiem,” saka Hans.

Pētnieki atklājuši - katru reizi internetā publicējot informāciju, ka esi iegādājies kādu jaunu preci, pastāv iespēja, ka kāds no taviem sociālā tīkla sekotājiem no tā ietekmēsies un, iespējams, agri vai vēlu nopirks to pašu.

“Tas ir tāds kā domino efekts, ko izraisa citi cilvēki, rādot piemēru ar savu rīcību. Sociālo tīklu lietotājiem ir tendence kaut ko apgūt un mācīties no cilvēkiem, kuriem viņi seko. Ja tava rīcība, intereses un rādītais dzīvesveids atbilst kāda sekotāja dzīves skatījumam, tad ir lielāka iespējamība, ka kaut kāda daļa no rīcības tiks kopēta,” saka Hans.

Pētnieki norāda, ka sociālie tīkli ir būtiski ietekmējuši redzamības dienaskārtību. Kanādas Jorkas Universitātes komunikācijas jomas profesors Stefans Kutūrs uzskata, ka sociālo tīklu ieraksti, kam nereti ir reklāmas raksturs, liek cilvēkiem vairāk domāt par naudas tērēšanu, nevis taupīšanu.

“Šāds patēriņa modelis pastāvēja vēl pirms sociālajiem tīkliem, taču tagad mums ir tendence patērēt vairāk. Sociālie tīkli vien veicina trendu attīstību,” saka Kutūrs.

Reklāma pret praktisku lietojumu

Kopš 1980. gada cilvēku uzkrājumi ASV ir ievērojami kritušies. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās OECD valstīs – cilvēki izvēlas mazāk uzkrāt, bet vairāk tērēt, tāpat arī pieaug parādsaistības.

Daudzi cilvēki gan nereti aizdomājas, vai viņiem tik tiešām ir nepieciešama rokassomiņa par vairākiem tūkstošiem dolāru – par šādu naudu būtu iespējams veikt kvalitatīvu remontu kādā no mājokļa istabām.

Toronto dzīvojošais finanšu menedžeris Parts Bomviks uzskata, ka “Instagram” dēļ viņš katru mēnesi notērē vairāk nekā 130 eiro – viņš vairākas reizes nedēļā vakariņo ārpus mājas un pēc tam publicē fotogrāfijas ar ēdienu savā “Instagram” profilā.

“Citreiz es skatos kāda cilvēku profilu un redzu, ka viņš sēž ķīniešu restorānā. Es tad sāku domāt, ka jau sen nav ēsts ķīniešu virtuves ēdiens, tāpēc nebūtu peļami ar draugiem nākamreiz aiziet tieši uz tādu restorānu,” saka 28 gadus vecais Bomviks.

Bomviks gan atzīst – ja viņš nebūtu reģistrējies sociālajā tīklā “Facebook”, tad vairāk vakariņotu mājās un katru mēnesi ietaupītu prāvu naudas summu.

Dzīvošana burbulī?

Hiršlaifers uzskata, ka viens no viņa un kolēģu veiktā pētījuma mērķiem bija informēt cilvēkus par viņu nevajadzīgajiem tēriņiem.

“Psihologi ir atklājuši: ja kāds no cilvēkiem sāk uzmanīties no kādas tendences, tad uzmanīties agri vai vēl sāk arī citi,” tā Hiršlaifers.

Tikām Kutūrs norāda, ka cilvēkiem jābūt uzmanīgiem un nav jāpakļaujas tam, kas notiek viņu sociālo tīklu radītajā informācijas burbulī.

“Sekojot un aicinot draugus, mēs radām sev informācijas burbuli, agri vai vēlu paļaujamies, ka tieši šī “ir tā īstā realitāte”, ko apstiprina arī mūsu draugi ar savu rīcību.

Tieši tāpēc, kad runa ir par naudas tērēšanu un taupīšanu, cilvēkiem vajag paskatīties ārpus burbuļa – uz reālo dzīvi,” norāda Kutūrs.

Uz augšu