Agrīnajās civilizācijās dievi nebija vajadzīgi (34)

Mikelandželo "Mēness un Saules radīšana" Foto: Wikimedia Commons
TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kad domājam par reliģiju, mēs, visticamāk, iztēlojamies dievu, kurš atalgo labo un soda ļauno. Tomēr ideja par dievu vai dieviem, kuriem rūp morāle, nemaz nav tik universāla. Sociālo zinātņu eksperti jau sen zina, ka mazas, tradicionālas sabiedrības – tādas, kuras misionāri dēvēja par pagānu ciltīm – iztēlojās tādu garu pasauli, kurai cilvēka uzvedības morāle īpaši nerūp. Tos vairāk uztrauca, vai cilvēki izturas labi cits pret citu un izrāda pienācīgo cieņu gariem.

Par spīti tam, mūsdienu pasaules lielākās reliģijas un to neskaitāmie varianti vai nu pieprasa ticību visuredzošiem, represīviem dieviem, vai vismaz postulē kādu vispārīgāku mehānismu, piemēram, karmu, lai atalgotu tikumībā dzīvojošos un sodītu ļaunos. Pēdējos gados pētnieki ir daudz diskutējuši par to, kā un kāpēc ir veidojušās šādas moralizējošas reliģijas.

Tagad, pateicoties masīvai pasaules vēstures datubāzei, zinātnieki ir pietuvojušies atbildēm, vēstīts izdevumā "TIME".

Debesu acs

Viena populāra teorija vēsta, ka moralizējoši dievi bija nepieciešami, lai varētu veidoties liela mēroga sabiedrības. Mazas sabiedrības savukārt bija kā zivju akvāriji. Bija teju neiespējami izrādīt antisociālu, noziedzīgu uzvedību un netikt kolektīvi sodītam. Tomēr sabiedrības auga lielākas un saskarsme ar relatīviem svešiniekiem kļuva daudz biežāka, tāpēc izbēgšana no potenciālā soda par amorālu rīcību kļuva daudz vieglāka. Tādos apstākļos radās dabiska vajadzība pēc kādas uzraudzības sistēmas.

Kas gan varētu būt labāks par visu redzošu, pārdabisku aci debesīs? Dievu, kurš var ielūkoties cilvēku prātos un, vadoties pēc tā, dalīt balvas vai sodus. Ticība tādam dievam lika cilvēkam divreiz padomāt pirms zagšanas vai krāpšanās. Dievs pat varēja raisīt lielāku uzticību starp tirgotājiem, proti, ja tu tici, ka es ticu kādam viszinošam, moralizējošam dievam, tad tu daudz drošāk tirgosies ar mani, nekā, piemēram, ar kādu, kura reliģija tev nav pazīstama.

Pat tāda vienkārša lieta kā simbola valkāšana, tetovējums vai rotaslietas, kas liecina par ticību kādam dievam, varēja palīdzēt ambicioziem cilvēkiem zelt un gūt popularitāti laikā, kad sabiedrības kļuva lielākas un sarežģītākas.

Tiesa, agrīnie centieni izpētīt saikni starp reliģiju un morāli sniedza visai dažādus rezultātus. Kamēr pārdabisks sods, šķiet, rosināja sociālpolitisku grupējumu veidošanos Klusā okeāna salu sabiedrībās, Eirāzijā šīs sociālās struktūras radās pirms moralizējošu dievu parādīšanās. Šie reģionālie pētījumi gan bija visai ierobežoti un izmantoja diezgan rupjus moralizējošo reliģiju un sociālo struktūru izpētes mērus.

Izsijājot vēsturi

To visu izmainīja jaunā vēstures datubāze “Seshat”, kuras izveide sākās pirms desmit gadiem, piesaistot vairāk nekā 100 pētniekus. Datubāze iesniedzas 10 tūkstošus gadu senā civilizāciju pagātnē un sniedz informāciju par dažādām sociālām parādībām, piemēram, reliģiju, karadarbību, zemkopību un citām cilvēka un sabiedrības raksturiezīmēm. Tagad datubāze ir gatava analīzei un teorijām par globālo vēsturi.

Viens no senākajiem jautājumiem, ko pētnieki pārbauda, ir, vai moralizējoši dievi radās no kompleksām sabiedrībām. Lai nonāktu līdz atbildei, zinātnieki izpētīja datus no 414 sabiedrībām 30 pasaules reģionos, izmantojot 51 sociālo struktūru sarežģītības mēru un 4 mērus, kas saistīti ar pārdabisku spēku ietekmi uz morālajām normām.

Jaunajā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature”, atklāts, ka moralizējošie dievi radušies daudz vēlāk, nekā uzskata daudzi cilvēki. Nozīmīgi, ka tas noticis pēc straujas sociālo struktūru attīstības.

Citiem vārdiem sakot, dievi, kuriem rūp, vai mēs esam slikti vai labi, nebija straujas sabiedrības attīstības pamatā, bet radās vēlāk, kad šī attīstība jau bija sākusies.

Pētījumā zinātnieki izveidoja karti ar vietām pasaulē, kur parādījās lielie dievi. Kartē atzīmēto apļu lielums reprezentē sabiedrības lielumu, proti, lielākie apļi reprezentē lielākas un sarežģītākas sabiedrības. Skaitļi apļos savukārt reprezentē to, pirms cik gadu tūkstošiem attiecīgajā reģionā parādījušies moralizējošie dievi. Piemēram, pirms 2300 gadiem Mauru dinastijas imperators Ašoka pieņēma budismu pēc tam, kad bija izveidojis lielu un kompleksu Dienvidāzijas impēriju – Mauru dinastiju.

Foto: Whitehouse, Francois Savage et al. Nature.

Statistiskā analīze parādīja, ka ticība pārdabiskam sodam tiecas parādīties tikai tad, kad sabiedrība sāk attīstību no vienkāršas uz sarežģītu jeb mirkli, kad sabiedrības populācija pārsniedz miljons indivīdu.

Pašlaik pētnieki analizē citus faktorus, kas varēja likt veidoties pirmajām lielajām civilizācijām. Piemēram, datubāze liecina, ka ikdienas vai iknedēļas kolektīvie rituāli – ekvivalents mūsdienu svētdienas dievkalpojumiem – parādījās agrīnajā sabiedrības attīstības posmā.

Ja moralizējošo dievu sākotnējā funkcija bija saturēt kopā trauslas un etniski dažādas sabiedrības, tad kā mūsdienu sabiedrības varētu ietekmēt atteikšanās no reliģijas? Vai modernais sekulārisms mūsdienās veicina lielu savienību, piemēram, Eiropas Savienības, veidošanos? Kas notiks tālāk? Vai moralizējošo dievu vietā stāsies citas izdzīvošanas formas?

Uz šiem jautājumiem mums vēl jāatbild.

Komentāri (34)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu